Alfrēds Dunkels

Vijolnieks, jurists Alfrēds Dunkels dzimis 1907. gada 14. jūnijā Daugavpilī. Centība un neatlaidība izglītības ceļā viņu noved Latvijas konservatorijā, kur prof. A. Meca vijoles klasi ar brīvmākslinieka grādu pabeidz 1933.gadā.

Līdztekus mūzikai Dunkels mācās arī tieslietas Latvijas universitātē un 1937.gadā iegūst mag. iur. grādu. Kopš 1939.gada Alfrēds Dunkels darbojas par papildu miertiesnesi pie Rīgas apgabaltiesas līdz pat boļševiku okupācijai, kad viņš šo darbu zaudē. Pēc konservaātorijas absolvēšanas Dunkels spēlē Latvijas nacionālās operas orķestrī un ir otro vijolnieku vadītājs, solists radiofonā, sarīko Rīgā un provincē patstāvīgus koncertus, piedalās sarīkojumos īpaši pēc miertiesneša darba zaudējuma.
Bēgļu gaitās Alfrēds Dunkels nonāk Upsalā, Zviedrijā (1944.), kur Upsalas pilsētas mūzikas skolā vada vijoles klasi un jaunatnes orķestri. Dunkela nopelns ir, ka šī vienība izaug skaistliski un sasniedz augstu muzikālu līmeni, kas daudz koncertē ne tikai Upsalā un citās Zviedrijas pilsētās, bet arī Vācijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Anglijā. Vairāk nekā 30 gadus viņš spēlē arī Upsalas univetsitātes mūziķu vienībā (Akademiska kapeilet), radiofonā, dod patstāvīgus koncertus, piedalās sarīkojumos, darbojas latviešu organizācijās. Ar dzīvesbiedri klaviernieci brīvmākslinieci Irēni Spriņģi-Dunkelu 1957. gadā sarīko plašu koncertturneju (24.konc.) Vācijā, bet 1958. gadā ASV (18. konc). Alfrēda Dunkela ilggadējo pedagoģisko darbu Upsalā jo atzinīgi novērtē pazīstamais zviedru ērģelnieks Pērs E. Stīfs (Styf) piemiņas rakstā Upsalas laikrakstā Upsala Nya Tidning (1982. VI). 

Tikai sešas dienas priekš savas 75 gadu mūža aprites Upsalā, gaidot autobusu ielu pieturā, sirds lēkme pārrauj mūža tecējumu 1982. gada 8. jūnijā. Izvadīts no Trīsvienības baznīcas Upsalā (22. VI), pārpelnots (28. VI), apbedīts (5. VIII) Upsalas pilsētas kapsētā (Uppsala gamla Kyrkogard): 111 nodaļa (avdelning), 3.kvartāls (kvarter), 518. kapa vieta (gravplats).
A. Dunkela pirmajā laulībā dzimuši bērni Andrējs un Rūta. Aizgājējs piederēja pie korporācijas Fratemitas Lettica saimes.
 

Avots: "Latvju mūzika", 01.01.1983