Eduards Pētersons

9. decembrī Stokholmas priekšpilsētā Enšēdē ar sirds trombozi mira 76 g. v. pedagoģijas profesors Dr. Ed.Pētersons. Viņš bij viens no pirmajiem mūsu zinātniekiem, kas augstāko izglītību ieguvuši Latvijas Universitātē. To beidzis 1923. g., Pētersons devās papildināties pedagoģijas zinātnēs uz Vāciju.

Kopš 1932.g.nelaiķis bija viens no galvenajiem mācībspēkiem LU filoloģijas fakultātes pedagoģijas nodaļā, 1940.g. pavasarī iegūdams doktora grādu un profesūru. Pētersonu atcerēsies arī daudzi, jo daudzi Jelgavas skolotāju institūta bijušie audzēkņi, jo viņš šo mācību iestādi vadīja no 1923. g. līdz pat padomju okupācijai.

Vācu okupācijas laikā Pētersons bija arī Rīgas pils. 3. ģimnāzijas direktors, bet trimdas sākuma gados Baltijas Universitātes profesors Pinebergā. Pārcēlies uz Zviedriju, prof. Pētersons strādāja kā zviedru arhīva darbinieks, bet pēdējos gados bija zaudējis redzi. Vēl divi dienas pirms nāves viņš diktēja apsveikumus saviem daudzajiem audzēkņiem un tuviniekiem gan brīvajā pasaulē, gan uz okupēto Latviju. Taču aiz muguras bija jau vairākas lēkmes, un tā, kas sekoja naktī no 8. uz 9. decembri, kļuva liktenīga.

Avots: "Laiks", 17.12.1958

---

*1882. Cirgaļu pag.

                1903. Beidzis Valmieras skolotāju semināru,

                1912/1919. Smiltenes draudzes skolas pārzinis,

                1923. beidzis Latvijas Universitāti pedagoģijas nodaļu,

                1926. XI 16. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķīru # 152,

                1928. bij. Jelgavas skolotāju institūta direktors.

                Avots:       „Jaunākās Ziņas“ # 208/1928.