Jānis Verners Vītiņš
- Geburt:
- 13.01.1903
- Tot:
- 10.04.1990
- Burial Datum:
- 14.04.1990
- Patronym:
- Aleksandrs
- Mädchenname:
- Vītiņš
- Kategorien:
- , Bibliothekar, Juristen, Nationalgarde, Professor, Publizist, Pädagoge, Richter, Studenten, Sänger, bezug auf die Republik Lettland
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Viņš dzimis 1903. gada 13. janvārī Šķēdes skolā pie Liepājas, skolotāja ģimenē. Beidzis ģimnāziju Liepājā un 1929. g. Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultāti ar mag. iur. grādu, J.V. Vītiņš sācis strādāt par viceprokuroru Rīgas apgabaltiesā, pēc tam bijis apgabaltiesnesis Liepājas apgabaltiesā un beidzot pēdējais brīvās Latvijas tiesu departamenta direktors Tieslietu ministrijā.
lerodoties ASV, vispirms dzīvojis Grand Rapidu pilsētā, Mičigenā. Sākumā bijis ierēdnis, tad beidzis Mičigenas universitāti ar A.M.L.S. grādu un ilgus gadus strādājis par bibliotēkāru Minesotas universitātē, kur ieguvis profesūru un vadījis visas universitātes St. Paulas bibliotēkas. Pēc pensionēšanās dzīvojis Minesotā, un pēc tam St. Pētersburgā, Floridā, kur arī miris.
Vītiņš ir atstājis juridiskajā periodikā rakstus par tirdzniecības, jūras un vekseļu tiesībām, kā arī nozīmīgas grāmatas juridiskā laukā. Te minams viņa "Vispārējs tiesību pārskats" (mācības grāmata vidusskolām), kas deva iespēju pēdējā brīvās Latvijas gadā uzņemt tiesības par mācību priekšmetu Latvijas vidusskolās. Bez Latvijas tiesībām aizgājējam jo tuva bija latviešu dziesma. Īpaši kora dziesma, ko viņš uzskatīja par latviešu kultūras neatņemamu sastāvdaļu. Tādēļ viņš kopā ar dažiem domubiedriem 1925. gada 9. aprīlī nodibināja studentu kori "Dziesmuvara", kas prof. A. Ābeles vadībā izveidojās par vienu no Latvijas reprezentācijas koriem. Drīz pēc kara beigām Vītiņš noorganizējis vīru kori Šlezvigā, bet pēc ierašanās ASV līdz studiju uzsākšanai dziedājis A. Kalnāja vadītajā "Dziesmu vairogā".
Vītiņš ir viens no ALA dibinātājiem un vairākus gadus tās revīzijas komisijas loceklis. ASV viņš nolasījis vairākus simtus referātu, lai informētu amerikāņu sabiedrību par Latviju un tās problēmām.
Aizgājēju izvadīja liels draugu un cienītāju pulks, kā arī dziesmuvarieši. Viņu pārpelnoja 14. apr. St. Pētersburgā, Floridā. Aizgājēja piemiņai aicināja ziedot Minsteres ģimnāzijai.
Avots: "Laiks", 27.06.1990
*******************************************************
Dzimis 1903. g. 13. janv. Orlā skolotāja ģimenē (pārcēlusies no Medzes pag. Šķēdes).
Tēvs Aleksandrs, māte Ilze, dz. Dūzmane. Latvietis, luterticīgs.
1919. g. iestājies Latvijas armijas Liepājas garnizona Skolnieku rotā.
No 1921. g. mācījies Liepājas valsts vidusskolā, pēc kuras beigšanas no 1922. g. studējis LU Tiesību nodaļā (beidzis 1929. g.).
No 1923. g. 20. jūn. jaunākais tiesamatu kandidāts Liepājas apgabaltiesā; strādājis civilnodaļā.
1923. g. 23. dec. pārcelts tādā pašā amatā Rīgas apgabaltiesā; strādājis 2. civilnodaļā. 1925. g. 3. martā iecelts tādā pašā amatā Tiesu palātā, 1927. g. 14. janv. atkal Rīgas apgabaltiesā (prokurora biedra v. i., no 1928. g. 11. sept. prokurora biedrs).
No 1929. g. 28. maija Liepājas apgabaltiesas loceklis; strādājis civilnodaļā.
1929. g. tieslietu ministrs B. Bērents atļāvis pasniegt tiesību zinības Liepājas kuģu vadītāju, mehāniķu un zvejnieku skolā, no 1931. g. vekseļu tiesības Latvijas Tautas universitātē.
No 1934. g. 4. jūl. kā Liepājas apgabaltiesas loceklis bijis Tirdzniecības firmu reģistrācijas nodaļas pārzinis.
1939. g. 7. dec. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli.
No 1940. g. 16. apr. Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktors.
Darbojies Aizsargu organizācijā, studentu dziedāšanas biedrībā “Dziesmuvara”.
Padomju okupācijas laikā strādājis Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariātā, vecākais konsultants (līdz 1941. g. 30. jūn.).
Vācu okupācijas laikā 1941. g. 7. aug. iecelts par Tieslietu pārvaldes Tiesu departamenta direktoru. 1941. g. 26. nov. atbrīvots sakarā ar amata likvidāciju.
1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.
1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1945.–49. g. bijis Neištates (arī Neištate Holšteinā) latviešu ģimnāzijas direktors, organizējis vīru kori Šlēsvigas pilsētā.
1949. g. izceļojis uz ASV.
Dzīvojis Grandrepidsā, Mičiganas pavalstī; beidzis Mičiganas Universitāti.
Bibliotekārs, pēc tam ārkārtējais profesors un Sentpolas koledžas bibliotēku pārzinis Minesotas Universitātē Mineapolisā, Minesotas pavalstī.
Publicējis rakstus par juridiskiem un vēstures jautājumiem.
Pensionējies.
Miris 1990. g. 10. apr. Sentpītersbērgā, Floridas pavalstī, ASV.
Precējies 1926. g. 13. nov. ar Olgu Siliņu (dz. 1899. g. 22. maijā tag. Igaunijā); šķīries 1937. g. 20. jūn.
Precējies otrreiz, sieva Anna (dz. 1902. g. 14. jūn.), dēls Jānis (dz. 1941. g. 20. martā); abi 1941. g. 14. jūn. izsūtīti.
Trešoreiz precējies ar Ritu Mežsētu.
D. Jūras tiesības. Rīga, 1939. A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 215. l.; 1595. f., 10. apr., 371. l.; 1640. f., 1. apr., 529. l., 592. lp.; P-822. f., 1. apr., 73. l.; 7427. f., 1. apr., 6279. l.; EVP; Ievērojamam latviešu juristam aizejot mūžībā. Laiks. 1990. g. 27. jūn.; LUAJ.
No V. Vītiņa 1929. g. 23. apr. raksta Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Birkam: “Atsaucoties uz mutiskām sarunām ar Jums, kurās Jūs mani uzaicinājāt ieņemt vakanto tiesas locekļa amatu Liepājas apgabaltiesā, pagodinos paziņot, ka man nav ierunas pret manas kandidatūras uzstādīšanu minētam amatam.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 37. 1., 9. lp.)
No Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja J. Legzdiņa 1938. g. 14. dec. rīkojuma: “Apgabaltiesas priekšsēdētājs J. Legzdiņš un tiesas locekļi Fr. Bauce un V. Vītiņš sakarā ar tieslietu ministra [H. Apsīša] aicinājumiem š. g. 8. decembrī ar vilcienu pulkst. 23.15 izbrauca uz Rīgu piedalīties Tiesu pils iesvētīšanas svinībās; pārbrauca š. g. 10. decembrī ar vilcienu pulkst. 8.19.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 37. 1., 56. lp.)
No Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas 1942. g. 20. febr. izziņas: “Tieslietu pārvaldei ir zināms, ka Tieslietu pārvaldes bij[ušā] Tiesu departamenta direktora Vernera Vītiņa sieva Anna un dēls Jānis 1941. g. jūnija mēnesī no lieliniekiem aizvesti uz Padomju Krieviju, un, ka viņam pašam slēpjoties no lieliniekiem, viņa prombūtnē pēc ģimenes locekļu aizvešanas no lieliniekiem izlaupīts arī viņa dzīvoklis Rīgā, Māras alejā Nr. 3.” (LNA LVVA, P-822. f., 1. apr., 73. l., 30. lp.)
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Aleksandrs Vītiņš | Vater | ||
2 | Ilze Vītiņš | Mutter | ||
3 | Jānis Vītiņš | Sohn | ||
4 | Rita Vītiņš | Ehefrau | ||
5 | Anna Vītiņa | Ehefrau | ||
6 | Olga Vītiņš | Ehefrau |
Keine Termine gesetzt