Vladimirs Bukovskis

Dzimis 1867. gada 18. augustā Pēterburgā. 

Beidzis Pēterburgas universitāti. Bijis Krievijas Tiesu palātas sekretāra palīgs un sekretārs, tiesu loceklis Jelgavas un Rīgas apgabaltiesās, kara resora juriskonsults.

1921. gadā iecelts par Latvijas Universitātes docentu, lasījis civilprocesa un notariāta tiesību kursu.

1931. gadā ieguvis tieslietu zinātņu doktora grādu, 1932. gadā ievēlēts par civilprocesa katedras profesoru.

Līdztekus darbam augstskolā Tieslietu ministrijas juriskonsults 1920.–1937. gadā.

Vadījis Civillikuma izstrādāšanas komisiju darbu 1920.–1937. gadā.

1934. gadā iecelts par senatoru Senāta Civilās kasācijas departamentā.

Senatora amatu savienojis ar pasniedzēja darbu Latvijas Universitātē. 1933. gadā izdevis Civilprocesa mācību grāmatu.

Miris 1937. gada 8. jūlijā Rīgā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1930. gadā.

         11.07.1937. Pokrova kapos R.                                                                

„Brīvā Zeme” # 150. 09.07.1937.

*******************************************

Dzimis 1867. g. 18. aug. Pēterburgā. Krievs, pareizticīgs.

1894. g. beidzis PU Juridisko fakultāti.

No 1894. g. jaunākais tiesamatu kandidāts Tiesu palātā Pēterburgā (pēc tam vecākais tiesamatu kandidāts, sekretāra palīgs un sekretārs). No 1902. g. Jelgavas apgabaltiesas loceklis, no 1905. g. Rīgas apgabaltiesas loceklis.

1. pasaules kara laikā no 1915. g. strādājis militārajā resorā kā piekomandēts juriskonsults.

No 1916. g. īstenais valsts padomnieks.

No 1920. g. 31. aug. Tieslietu ministrijas Latvijas Civillikuma izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs, no 1920. g. 16. sept. Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas pastāvīgais loceklis.

1921. g. iecelts par LU vecāko docentu, lasījis civilprocesa un notariāta tiesību kursu,

1931. g. maijā ieguvis Dr. iur. grādu un 1932. g. 19. nov. ievēlēts par Civilprocesa katedras profesoru.

Bijis Tieslietu ministrijas juriskonsults (1920.–37. g.).

Piedalījies Civillikuma izstrādāšanā, vadījis visas trīs šī likuma izstrādāšanas komisijas (1920.–37. g.).

1934. g. 23. janv. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Civilā kasācijas departamentā (1934. g. 6. martā apstiprināts Saeimā).

Piedalījies Baltijas valstu juristu biroja organizēšanā, darbojies biroja Latvijas nodaļā.

Miris 1937. g. 8. jūl. Rīgā ar sirdstrieku (infarktu). Apbedīts Pokrova kapos.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.; Lietuvas Ģo III šķ.

Precējies ar Almu Grīnervaldi, dēli (zināms, ka dēls Dmitrijs Bukovskis 20. gs. 30. gados iecelts par Latgales un Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedru).

D. Судебная практика III-го Гражданскаго департамента С.-Петербургской судебной палаты за десятилетие 1890–1900 гг. по вопросам материального и процессуального права, действующего в Прибалтийском крае. Санкт-Петербург, 1901; Гражданские законы губерний Прибалтийских и практика по ним Правительствующего Сената и Санкт-Петербургской Судебной Палаты. СанктПетербург, 1903. Гражданские законы губерний Прибалтийских с разъяснениями. Рига, 1909; Гражданские законы губерний Прибалтийских и практика по ним Правительствующего сената и С.-Петербургской судебной палаты. Митава, 1914; Свод гражданских узаконений губерний Прибалтийских: с продолжением 1912– 1914 г.г. и с разъяснениями. Рига, 1914; Устав гражданского судопроизводства с изменениями и дополнениями, последовавшими по 1924 г., Рига, 1925; Testāmenta spēku apstrīdošu prasības sūdzību juridiskā konstrukcija. Rīga, 1930; Notariāta nolikums. (red.). Rīga, 1933; Cīvīlprocesa mācības grāmata. 1.–4. daļa. Rīga, 1933; Cīvīlprocesa mācības grāmata. Rīga, 2015.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 188. l.; LDG; LVD; EVP; Senātors prof. Dr. V. Bukovskis. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1937. Nr. 4; SLS.