Helmuts Jānis Brauķis

Losandželosā miris aktīvais sabiedriskais darbinieks Helmuts Jānis Brauķis, nesagaidījis savu 99.dzimumdienu. Viņš dzimis 1910. gada 4. novembrī, Valkas apriņķa Plāņu pagasta Lapiņu mājās lauksaimnieka Jāņa Brauķa ģimenē.
Helmuts Brauķis 1931. gadā beidza Smiltenes valsts ģimnāziju un iestājās Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, studiju laikā strādājot Rīgas pilsētas satiksmes direkcijā grāmatvedības nodaļā. 1932. gadā viņš pievienojās studentu korporācijai Talavija. 1938.gadā salaulājās ar studenšu korporācijas Imeria tautieti Ēriku Smitu. 1941. gadā ģimenē piedzima meita Līga.
No 1938.-39. gadam H. Brauķis pildīja obligāto karadienestu Aviācijas pulkā Rīgā un ieguva kaprāļa dienesta pakāpi. Latvijas Universitāti ar agronomu grādu viņš absolvēja 1939.gadā. No 1940. līdz 1943. gadam H.Brauķis strādāja Dzērienu rūpniecības pārvaldē un bija arī tās direktors. Pārvaldi pārņemot vāciešiem, viņš mainīja darbavietu un kļuva par direktoru alusdarītavā "Tanheizers".
1944. gada augustā Ērika Brauķe ar meitu Līgu sāka bēgļu gaitas. Helmuts Brauķis 1. oktobrī iekāpa kuģī, lai dotos uz Vāciju.
Pēc kara ģimene dzīvoja angļu okupācijas joslā Rāberas ciemā pie Osnabrikas. 1946. gadā piedzima dēls Jānis.
H. Brauķis vairākus gadus bija Osnabrikas novada latviešu komitejas loceklis un Husedes pārvietoto personu latviešu komitejas priekšnieks. Viņš nodibināja un ieguva licenci fotopiederumu un elektropiederumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības firmai „Stella", kurā nodarbināja 21 latvieti un 12 vāciešus. Firmu likvidēja 1949. gadā, Brauķu ģimenei izceļojot uz ASV. Galapunktā, Losandželosā, ģimene nonāca tieši 18.novembri. Pirmos pusotrus gadus Brauķi dzīvoja Vitierā (Whittier), tad Brauķis dabūja mehāniķa darbu ložu rūpnīcā. 1951. gadā ģimene apmetās uz dzīvi Losandželosā. Tajā pašā gadā viņš sāka strādāt alus darītavā Acme, vēlāk Lucky Lager un pēdīgi Miller. Losandželosas piepilsētā Monterey Park 1954. gadā tika iepirkta ģimenes māja, kur H. Brauķis dzīvoja līdz mūža galam. Brauķi savā mājā uzņēmuši daudzus latviešu māksliniekus, rīkojuši viņiem pieņemšanu, te notika dažādi pasākumi korporācijām.
H. Brauķis pensionējās 1973.gadā. 1974. gadā mūžībā tika aizsaukta sieva Ērika. Helmuts Brauķis 1977. gadā apprecējās ar Edīti Drustu (dzim. Penčuka). Arī Edīte ir studenšu koporācijas Imeria locekle.
Savos spēka gados H. Brauķis ļoti aktīvi piedalījās latviešu sabiedriski kulturālā un nacionālpolītiskā dzīvē. Viņš bijis priekšnieks vai padomes un valdes loceklis Dienvidkalifornijas latviešu ev. lut. draudzē, latviešu biedrībā, latviešu skolā, Losandželosas latviešu sabiedriskā centra iegādes komisijā, Latviešu nama pārvaldē, Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku padomē, Baltiešu apvienotā komitejā un Apspiesto tautu asamblejas latviešu delegācijā. Viņš bija delegāts četros ALAs kongresos, 1963. gadā Ņujorkā 12. kongresa vicepriekšsēdis. Bijis Rietumkrasta latviešu koncertapvienības Losandželosas nodaļas priekšnieks, Dienvidkalifornijas latviešu kreditsabiedrības vicepriekšsēdis un ilggadējs kasieris. Bijis arī atbildīgos amatos savāmūža organizācijā Talavija un Dienvidkalifornijas korporāciju kopā.
Latvijas valsts Ordeņu kapituls 2006. gada 12. oktobrī Helmutam Brauķim par nopelniem Latvijas labā piešķīra Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes goda zīrni. Apbalvojumu svinīgā ceremonijā Rīgas latviešu biedrības Lielajā zālē Helmuts Brauķis saņēma 2007. gada 27. aprīlī.
Aizgājējam veltītu piemiņas dievkalpojumu 31. oktobrī vadīja prāv. Dāvis Kaņeps. Godasardzē pie nelaiķa pelnu urnas stāvēja korporācijas Talavija locekļi.
Meita Līga Kilmane aizveda nelaiķa pelnu urnu uz Latviju, to apglabās Trikātas kapsētā dzimtas kapos.

Avots: Laiks, 21.11.2009