Alberts Eglītis

Latviešu patriots Alberts Eglītis dzimis 1917 gada 25 aprīlī Novgorodā, Krievijā. Zēnam ir četri gadi, kad viņš ar vecākiem no 1. pasaules kara bēgļu gaitām Krievijā (1921 g.) atbrauc uz Latviju. Viņa bērnības zeme ir Elkšņu pagasts Jēkabpils apriņķī. Tur, ļoti skaistajā apkārtnē, iedams ganu gaitas un veicot visus vajadzīgos lauku darbus, aug jaunais latvietis. Mācās Elkšņu pamatskolā, 11 gadu vecumā - pirmā publikācija "Jēkabpils Ziņās". Vēlāk, strādājot un mācoties Jelgavā, vairāk pievēršas žurnālistikai, publicējas "Jēkabpils Vēstnesī". Bet klāt ir 1940. gada jūnijs, kad krievi okupē Latviju. Sākas aresti, spīdzināšanas, izsūtīšanas, latviešu nošaušanas. Baigais gads parāda komunistiskās sistēmas īsto seju - meli, demagoģija, laupīšana, slepkavības.
Latviešu leģionā Albertu mobilizē 1944. gada janvārī. Viņu aizsūta uz Berlīni, kur trīs mēnešus apmāca kara mākslā. Vēlāk viņu iedala kara ziņotāju vienības „Kurt Eggert" latviešu rotā. Alberts cīnās 15. divīzijas sastāvā. 1944.gada jūlijā, kad kaujas jau notiek Latvijā, viņš atstāj kara ziņotāju rotu, jo grib kauties pa īstam. Alberts nonāk 19. divīzijas Laumaņa izlūku bataljona 1. rotas Bruņinieka krusta kavaliera Alfrēda Riekstiņa vadā. Viņš cīnās Kurzemes cietoksnī. Neskaitāmas reizes Alberts bija nāves tuvumā, bet kāds augstāks spēks viņu sargāja. Nāve viņu brīdināja 1945. gadā Ziemassvētku kauju laikā. Smagi ievainots, bet tas nebija nāvējošs.  Tik ļoti gribējās dzīvot. Sarkanā nāve plosīja viņa Latviju, bet viņš bija izsists no ierindas. Tādi ievainojumi frontes joslā nesadzīst un viņu aizsūtīja uz Vāciju.
Pēc kara latviešu karavīrs Alberts Eglītis atradās amerikāņu zonā. Vēlāk viņam piedāvāja izbraukt uz dažādām valstīm. Daudz ko solīja. Viņš iespītējās - neaizbrauca nekur - palika Vācijā līdz mūža beigām.
Mums viņš atstājis savus darbus:
"Nesaules laika dziesmas" (1983) žurnālista liriskas piezīmes;
"40 gadi pēc tam" (1989) žurnālista liriskas piezīmes;
„Ceļā caur nesauli"' (1993) kopā ar Arnoldu Šiņķi;
Grenadieru grāmata (1998) žurnālista kara laika piezīmes;
"Matīsa Sēļa mūža jūdze " (2001) romāns.
Manuskriptā palika pasaules ceļojumu apraksti "Citos ļaudīs, citās zemēs, ar latviešu valodu un bēgļa pasi".
Viņa atstātais literārais mantojums ir vērtība. Tā ir liecība, dokumentāls pārdzīvojums, patiesas izjūtas, nozīmīgas atziņas. Viss aizstāv latviešus un Latviju.

Mira Firzenes slimnīcā Vācijā.

Avots: DV mēnešraksts, 01.07.2007