Arvīds Eglītis

Sēļu zeme devusi Latvijai diženus dēlus un meitas vairākās kultūras dzīves nozarēs. Viens no tiem - žurnālists, izdevējs un sabiedrisks darbinieks Arvīds Eglītis, kas nule aizgāja mūžībā 4. aprīlī, Lieldienu rītā. Allaž labdabīgas enerģijas un darba prieka pilns, līdz pēdējiem brīžiem domādams par vēl padarāmo.
Arvīds Eglītis nācis pasaulē 1921.gada 8. jūliljā Elkšņu pagasta "Parupos", kur jau zemes kopēju ģimenē auga viņa brālis Alberts. Dzimtais novads viņam bija tuvs augu mūžu, arī par pseidonimu rakstos un nosaukumu savam grāmatu apgādam viņš izvēlējās vārdu "Sēļzemnieks". Pēc pamatskolas beigšanas viņš mācījās Hercoga Jēkaba ģimnāzijā Jelgavā. Skolu beidza 1941. gadā un, atgriezies mājās, pievienojās mežabrāļiem, palīdzēja Elkšņu pusi atbrīvot no okupantiem krieviem. Tūliņ arī sāka strādāt "Jēkabpils Vēstnesī" red. Alfrēda Ozola paspārnē. Drīz Eglītis pārgāja uz Daugavpils dienas avīzi "Daugavas Vēstnesis", kur jau strādāja Jānis Klīdzējs, Aleksandrs Ancāns un izveidojot izdevumu par nacionālu, neatkarīgu laikrakstu. Krieviem atkal uzbrūkot, Eglītis pārgāja uz Rīgu, bet 1944. g. viņu iesauca armijā, sākumā viņš bija kara ziņotājs, vēlāk "Tomas grāvračos". Tur kopā ar rakstnieku Alfrēdu Dziļumu izdeva avīzīti "Nākotnes Ausma". Karam beidzoties, Eglītis nonāca Gēstahtas nometnē "Saule", netālu no Hamburgas. Nometnē viņš atvēra grāmatnīcu un pārņēma jaunatnes žurnāla "Jaunaudze" rediģēšanu un izdošanu. Kad angļi sāka "WESTWARD-HO" akciju, kuras ietvaros pieņēma darbā uz Angliju tikai jaunus spēcīgus vīriešus, trimdas vadībai radās bažas, ka pārējos atstās postā Vācijā. Eglītis uzdrošinājās "Jaunaudzē" publicēt toreizējā Latviešu preses biedrības priekšnieka Oļģerta Liepiņa rakstu, kas nostājās pret minēto akciju. Militārās iestādes ievadīja prāvu militārajā tiesā. "Jaunaudzi" slēdza, un Eglītim piesprieda mēnesi cietumā, to gan tūliņ nosacīti atlaižot. Tā beidzās vienīgā prāva pret latviešu bēgļu izdevumu.
"Saules" nometnē Eglitis nodibināja grāmatu apgādu "Sēļzemnieks". Pēc ieceļošanas ASV  (1951.g.) to turpināja Mineapolē. Drīz viņam bija pašam sava spiestuve, viņš izdeva grāmatas, arī žurnālus "Laikmets" un "Latviešu sieviete" (red. Konstance Miķelsone). Līdz ar daudzo latviešu bēgļu ierašanos Mineapolē, sākās rosīgs sabiedrisks darbs. Noorganizēja DV kopu, nopirka Latviešu namu, sāka darboties teātra kopa, un visos šajos pasākumos piedalījās Arvīds Eglītis. Viņš bija laikraksta "Laiks" korespondents, rakstīja reizumis arī citos izdevumos. Viņam patika teātris, viņš bija ne tikai tā administrators, bet bieži arī aktieris. Viņa sirds allaž bija ar presi, viņš bija biedrs Latviešu preses biedrībā (LPB), vēlāk tās vicepriekšsēdis.
Arvīda Eglīša darbs nepalika latviešu sabiedrībā nepamanīts. Par nopelniem Daugavas Vanagu organizācijā viņu apbalvoja ar zelta nozīmi, PBLA par ilggadēju darbu žurnālistikā ar Krišjāņa Barona balvu. Kad gadu smagme sāka spiest, Eglītis likvidēja spiestuvi, taču sabiedrisko darbu neatstāja. Sevišķi tas izpaudās LPB, kur viņš, būdams vicepriekšsēdis, ienesa jaunu rosmi. Vairākas reizes viņš apmeklēja dzimteni, atguva tēva māju, zemi un satikās ar dažiem darba biedriem no senajiem "Daugavas Vēstneša" laikiem. Viņa lielākais lepnums bija meita Ilga Eglīte-Alexander, kas arī par profesiju izvēlējusies žurnālistiku un mazbērni Laura un Roberts.
Lieldienu rītā Eglītis juties saguris un nolēmis uz baznīcu nebraukt, vēlāk gan uz ģimenes brokastīm. Telefona sarunā ar māsīcu Irmu Kurmi teicis, ka jūtoties jau labāk, taču iešot mazliet atgulties. Ilga, nevarēdama tēvu sazvanīt, lūgusi Irmu aizbraukt un pārbaudīt, kā Arvīds jūtas. Kad Kurrne ieradusies dzīvoklī, Arvīds Eglītis jau bijis miris.
Mineapoles lielais dienas laikraksts "Minneapolis Star Tribune"7. un 8. aprīlī ievietoja plašu nekrologu, kurā korespondente Lusija Hēra (Lucy Y. Her) saka: "He was a tremendous role model in all that he did for Latvia...". Pēc aizgājēja sēro meita Ilga, znots Dāvids Aleksanders, mazbērni, brālis Vācijā, radi un draugi ārpus Latvijas un dzimtenē.

Avots: Laiks,08.05.1999

Tēvs - Pēteris Eglītis 1969.gadā izceļoja no padomju Latvijas uz ASV pie dēla.