Osvalds Blūmītis

Kritis aukstā kara karstākais cīnītājs un brīvības saucējs — māc. Osvalds Blūmītis. Viņš miris 1971. gada 23.maijā Kvinsijā, pie Bostonas, kur, šķērsojot ielu, viņu sabrauca taksometrs. Nelaiķis dzimis 1903. g. 25.decembrī Rugāju pagastā. Izglītojies Sperdžena koledžā Londonā, nodibināja bērnu patversmi Tilžā, ko apgādāja un vadīja, tāpat savu pamatskolu. Jaunības gados darbojās žurnālistikā, pats izdodams vairākus žurnālus latviešu un angļu valodā. Kā Latvijas un Lietuvas baptistu pārstāvis ieradās ASV Pasaules baptistu kongresā 1939. g. Atlantā, Džordžijā. Pēc tam sākās viņa Latvijas propagandas darbs ASV un Kanādā, ko augstu novērtēja arī toreizējais Latvijas sūtnis ASV — Dr. A. Bīlmanis.
Māc. A. Blūmītis, aiziedams no Bostonas DV saimes un latviešu trimdiniekiem, ir atstājis nepabeigtu cīņu, pats būdams viens no aktīvākajiem, kas 32 gadus nepārtraukti licis skanēt Latvijas vārdam presē, radio un neskaitāmās demonstrācijās, kur atgādināts Latvijas liktenis. Viņš bijis daudz gadu mūsu pretestības simbols un iedvesmotājs lielajā cīņā pret komunismu. Atcerēsimies iespaidīgās demonstrācijas, veltītas Moisējeva dejas trupai, Pad.Savienības celtnieku delegācijai, apspiesto tautu sarīkojumus, krievu noslepkavoto Ņukombu Motu, Fr. Menderu, 18. novembra un 14. jūnija lielos gājienus u.c. pretkomunistiskus pasākumus viņa vadībā. Viņš nosūtīja uz Pad. Savienību tūkstošiem bībeļu krievu valodā. Viņš noorganizēja radio raidījumus „Voice of oppressed people" Kvinisijā, savā dzīves vietā, un ik svētdienu angļu valodā informēja klausītājus par latvju tautas traģēdiju. Savu nodomu īstenošanai viņš nodibināja „American Institute, Inc", kas rīkoja pretkomunisma izstādes. ALTS namā Bostonā vairākus gadus nelaiķis vadīja pretkomunisma semināru, cieši sadarbojoties ar amerikāni Herbertu Filbrihtu, kas pazīstams ar grāmatu „I led three lives", un Džonu Noblu, kādreizējo Vorkutas nometnes gūstekni.
Māc. Blūmītis, kas parasti bija labā omā un prata novērst sastrēgumus, skuma, kad maz tautiešu atnāca uz demonstrācijām. "Vai tad man vienam Latvija vajadzīga," viņš sarūgtināts teica. Viņš bija filantrops, kas visu atdeva citiem, savā dzīvē neatstādams mantas, pēc kurām citi tiecas. Viņam bija Dieva dota misija, kurai māc. Blūmītis kalpoja bez atlikuma. Ne velti ASV ukraiņu kongresa viceprezidents Orests Čudlaks bērēs nelaiķi salīdzināja ar Gibraltāra klinti, kas nelaiķis bijis apspiestām tautām. Amerikāņu žurnālists Bils Kaningems "Boston Herald" rakstīja: „Viņš ir Latvijas brīvības cīnītājs, kas pelnījis apbalvojumu. Personīgi nezinu otru vīru, kas darījis vairāk, it sevišķi ievērojot, ka viņa vienīgie ieroči ir drosme, ticība un darba sīkstums." (1950. g. 11.jūnijā.)
Sabiedriskā dzīvē Osvalds Blūmītis bija pati vienkāršība, visiem pieejams, pret visiem laipns un izpalīdzīgs. Viņš netīkoja sabiedriskus amatus biedrībās, bet strādāja laukā, kurā latvieši jūtas nedroši un nepiedzīvojuši, un gatavoja tos lielajai dienai, kas reiz nāks Latvijai.
Nelaiķa bēru diena Bostonā bija visas tautas sēras, kaut viņam pašam savas oficiālas draudzes nebija. Bērēs piedalījās ne vien visi Bostonas latviešu mācītāji, bet arī amerikāņu kolēgas un apspiesto tautu pārstāvji ar ziediem un sirsnīgām atvadrunām.

Avots: DV mēnešraksts, 1971