Arvīds Klieģis

Viens no pirmajiem latviešiem Ķīles universitātē - medicīnas students Arvīds Klieģis, dzimis 1919.gadā Variebā (austrumos no Kabiles), miris šī gada 11.janvārī Ķīlē.
Vairums latviešu studentu Ķīlē saradās ar Arvīda Klieģa nesavtīgo palīdzību. Viņš bija nosvērts, atturīgs un līdzjūtīgs, ar vislielāko pienākuma apziņu veica sarežģītos darbus studentu sabiedrības labā ar angļu un vācu iestādēm. Savus nopelnus viņš nekad necentās izcelt un, būdams visu cienīts, tika izvirzīts latviešu studentu seniora postenī.
Grūtības izdzīvot tai laikā bija nopietnas. Ziemā tinte dažkārt sasala uz galda, brokastīs reizēm vien sausa maize. Neskatoties uz rūpēm par nometni, Arvīds arī sastādīja memorandu par Baltijas tautu likteni un par to tiesībām būt neatkarīgām no Padomju Savienības. Memorandu pārtulkoja angļu un franču valodā un ar studentu parakstiem, ko Rietumvācijas universitātēs savāca medicīnas students Jānis Kļaviņš, memorands ar Vatikāna diplomātu starpniecību tika nodots Parīzes miera konferencē Anglijas, Francijas un ASV ārlietu ministriem.
Latvijā Arvīds Kļieģis bija bijis Latvijas kristīgo studentu apvienības biedrs. Ķīlē viņš 1947.gadā kopā ar teoloģijas studentu Pauli Urdzi un mācītāju Jāzepu Urdzi nodibināja Baltiešu kristīgo studentu apvienību, ko apstiprināja par pilntiesīgu organizāciju Pasaules kristīgo studentu apvienībā ar centru Šveicē. Šī organizācija deva baltiešu studentiem ne tikai garīgo un morālo stiprinājumu, bet sagādāja arī materiālu palīdzību no ārzemju avotiem.
Izceļošanai vēršoties plašumā, Ķīles studentu grupa izira. Arvīds pats, visu laiku šīs grupas sirds un dvēsele, "aizķērās" Vācijā, apprecot savu studiju kolēģi Ilzi Jeraču. Abi viņi kļuva par speciālistiem iekšķīgās slimībās un uzcēla dzīvojamo māju/privātklīniku pašā Ķīles centrā.
Latviešu Ķīlē tad vairs nebija un Arvīds savu enerģiju ziedoja darbam un ģimenei, kurā uzaudzināti divi dēli. Nedziedināma slimība un nelaimes gadījums slimnīcā Arvīdu Klieģi aizsauca nelaikā. Visi, kas baudīja viņa palīdzību un gādību, atceras viņu ar cieņu.

Avots: Laiks, 10.07.1999