Georgs Štāls
- Geburt:
- 31.01.1904
- Tot:
- 28.08.1974
- Patronym:
- Joann Stahl
- Mädchenname:
- Georg Alfred Stahl
- Zusätzliche namen:
- Georgs Brants, Juris Liesma
- Kategorien:
- Mitglied der studentischen Körperschaft, Theater Mitarbeiter
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Georgs Alfrēds Štāls dzimis 1904. gada 18. janvārī Salienā, pārvaldnieka Jāņa Štāla (Joann Stahl, 1867-1956) un Annas Alvīnes, dz. Kikānes (1869-1959) ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni kā bēgļi dzīvojuši Maskavā. Georgs tur, vēl vidusskolā mācīdamies, sācis apmeklēt Lielo, Mazo un Dailes teātri. No visiem skatuves mākslas paveidiem vislielāko iespaidu uz viņu atstājušas tieši dejas mākslas. Vēl Maskavā dzīvodams, viņš iestājies kādā teātra skolā, lai pēc atgriešanās Latvijā, nodibinoties baleta studijai Rīgā, iestātos tanī. Pēc atgriešanās Latvijā, 1920. gadā viņš pabeidzis Rīgas krievu ģimnāziju un iestājies Latvijas Universitātē Mehānikas fakultātē, lai studētu inženierzinātnes. Absolvējis 1928. gadā (Matrikulas Nr. 1465). Taču paralēli viņš 10 gadus darbojies arī Latvijas Nacionālās operas baleta trupā kā baletsolists ar pseidonīmu Georgs Brants.
Pēc studiju beigšanas, nevarēdams vairs apvienot praktisko darbu ar darbu operā, viņš pēdējo pārtraucis un kļuvis par baleta kritiķi ar pseidonīmu Juris Liesma. Viņš sarakstījis bagātīgi ilustrēto grāmatu “Latviešu balets” (1937) un sacerējis libretu J. Kalniņa baletam “Lakstīgala un roze”.
Georgs Štāls interesējies arī par drāmas teātri, vistuvāk sev sajutis Dailes teātra dinamisko mākslas izpausmi. Interesēdamies pats par kustības problēmām dejas mākslā, viņš vērīgi sekojis tam, cik tālu Dailes teātris savā darbā spēj šīs problēmas risināt. Georgs Štāls savulaik atzinis, ka Dailes teātra meklējumi pēc sintezēs ir viens no ceļiem, kas paver visplašākās iespējas dramatiskā autora nodomu realizēšanai.
1941. gadā viņš iecelts par Dailes teātra direktoru – šos pienākumus viņš uzņēmies ar lielu prieku un juties pārsteigts par Dailes teātra saimes kopības izjūtu darbā, par tās entuziasmu, un nodošanos darbam. Štāls akceptējis Dailes teātra māksliniecisko credo un paļāvies uz teātra kvalificēto saimi, tomēr gribējis iesaistīt tanī arī savus spēkus un plašo, arī Rietumeiropas ceļojumos briedināto mākslas pieredzi, lai kāpinātu iemīļotā teātra sasniegumus.
Taču drīz vien Iekšlietu ģenerāldirektors O. Dankers pēc Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta direktora Ž. Unama priekšlikuma Georgu Štālu no amata atbrīvojis un par Dailes teātra jauno direktoru iecēlis Eduardu Smiļģi.
Kara laikā Georgs Štāls devies bēgļu gaitās un tā nonācis trimdā ASV, kur aktīvi turpinājis savu darbību kā teātra kritiķis un teorētiķis. Georgs Štāls miris 1974. gada 28. augustā 71 gada vecumā no sirdslēkmes, brauciena laikā uz Toronto, Kanādā. Fr. Lettica filistrs. Apglabāts Ņujorkā.
Neprecējies. Georgu pārdzīvojušas māsas Leonīda Mona Tčmutova (Leonida Mona Tschmutows, 1902-1999), kas dzīvojusi Ņujorkā un Meta Valeska Deduvāna (Méta-Valeska De Douvan, 1906-2000), kas ar vīru un bērniem dzīvojusi Francijā.
Avots: Tēvija, 16.05.1942
Laiks, 31.08.1974
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Johans Štāls | Brüder | ||
2 | Mona Štāle | Schwester | ||
3 | Maija Spera | Arbeitskollege |