Artūrs Galindoms

Kalpaka bataljona studentu rotas pulkvedis. Dzimis Rīgā, miris Bostonā, ASV.

4. augustā pēkšņi ar sirdskaiti miris ilggadējais DV biedrs, pulkvedis, arhitekts Arturs Galindoms, nesasniedzis 72 mūža gadus. Dzimis Rīgā 1894. g. 25.augustā. Pēc Rīgas pils. ģimnāzijas beigšanas sāka arhitektūras studijas Politehnikumā, kara laikā nonāca Maskavā, beidza karaskolu un tika nosūtīts uz Besarābijas fronti, kur ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz latviešu strēlnieku pulkiem. Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. g. rudenī A. Galindoms kā Selonijas prezidija loceklis piedalījās Studentu rotas dibināšanā.
Liktenīgā 1919. g. 6. marta kauja pie Airītēm, krītot pulkvedim Kalpakam, Studentu rotas kom. kapt. Grundmanim  u.c., Galindomu iecēla par Studentu rotas komandieri un pēc 1.aprīļa par 3. ats. bataljona komandieri. Pēc Rīgas atbrīvošanas viņu pārskaitīja uz armijas virspavēlnieka štābu par sakaru virsnieku pie ministru prezidenta, šai darbā viņš piedalījās Sieviešu palīdzības korpusa noorganizēšanā un vadīšanā, kurš bija pakļauts armijas štābam. 1933. g. Galindoms beidza LU ar arhitekta grādu, viņu iecēla par Kara būvniecības pārvaldes priekšnieku un paaugstināja par pulkvedi, šo amatu viņš pildīja līdz sarkanarmijas iebrukumam, kad viņu atvaļināja.
Galindoms projektējis Kara muzeju, Armijas ekonomisko veikalu Rīgā, ev. lut baznīcu Indrā, pieminekļus pie Airītēm un Nāves salā un militāra rakstura būves.
Otrā pasaules kara laikā Galindoms nonāca Vācijā un nakts uzlidojumā Heilbrunai smagi ievainots, zaudēja kāju. Karam beidzoties, viņš dzīvoja Eslingenā, kur kā Latvijas sarkanā krusta kopas priekšsēdis kopā ar Brīvības pieminekļa meistaru Dambekalnu iekārtoja darbnīcu, izgatavojot ap 200 vienveida pieminekļu kritušiem un mirušiem tautiešiem. Viņš arī iekala uzrakstus pieminekļos. Kapos latviešu nodalījumā viņš jau toreiz izvēlējās vietu, kur glabāt viņa pelnus. 1952. g. Galindoms ieceļoja Bostonā, ASV, un visu laiku strādāja arhitektūras birojā savā profesijā. Pirmos gados piedalījās sabiedriskā dzīvē, bet iedragātas veselības dēļ pēdējā laikā no sabiedriskās dzīves atturējās, citādi bija garā možs, mīlēja humoru un nekad neatteica padomus, kad kāds pie viņa griezās. Kopā ar dzīves draugu Irmu dzīvoja noslēgti un skuma par otrā pasaules karā zaudēto dēlu Kornēliju, kas arī bija students-selonis un beidzamā kursa Latvijas karaskolas kadets. Pērn ziemā Galindoms nelaimīgi krita uz dzīvokļa kāpnēm, lauzdams gūžas kaulu. Kaula lūzumu sadziedēja, bet spēki vairs neatgriezās un iemīļotais darbs bija jāatstāj. Nelaiķi pēdējā gaitā no Jamaica Plain latv. draudzes pārpildītās baznīcas izvadīja draudzes mācītājs Fr. Ruperts.

Avots: Austrālijas latvietis, 23.09.1966

            DV mēnešraksts, 1966