Jēkabs Gustavs

Atvaļināts pulkvedis, dzimis 1865. g. 5. februārī Trikates Vecratniekos, kā saimnieka dēls.

Pirmizglītību baudījis vietējā pagastskolā un Trikates draudzes skolā, vēlāk iestājies Baltijas skolotāju seminārā. Nebeidzis semināru, G. iestājies kara dienestā kā savvaļnieks un vēlāk Čugujevas junkurskolā, kuru beidzis ar 1. šķiru.

Krievu armijā G. sasniedzis pulkveža dienesta pakāpi.

Apbalvots ar vairākiem miera laika un kaujas ordeņiem.

Atgriezies Latvijā 1919. g. un iestājies nacionālā armijā, kur 1920. g. janvārī viņu iecēla par Valmieras apriņķa un pilsētas komandantu,apsardzības un garnizona priekšnieku.

Šos amatus G. izpildīja līdz 1927. gada 29. decembrim, kad atvaļināts kā sasniedzis maksimālo karavīru vecumu.

Par nopelniem valsts darbā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. G. arī dzīvi piedalījies sabiedriskā darbā kā Ziemeļlatvijas skautu organizāciju patronāta priekšsēdētājs, Brāļu kapu komitejas Valmieras nodaļas priekšsēdētāja biedrs, „Vanagu" organizācijas goda biedrs, „Vanagu" virsvadonis un veicinātājs, bērnu palīdzības savienības Valmieras nodaļas _valdes priekšsēdētāja biedrs un citur.

1928. g. aprilī ievēlēts Valmieras pilsētas domē.