Edgars Dunsdorfs
- Geburt:
- 20.11.1904
- Tot:
- 24.03.2002
- Burial Datum:
- 23.08.2002
- Kategorien:
- , Historiker, Professor, Scout
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas Raiņa kapi
Raiņa kapos Rīgā 23. augustā guldīja 24. martā Melburnā, Austrālijā, mirušā tautsaimniecības profesora Edgara Dunsdorfa pelnu urnu. Ceremonijā Rīgas Lielajā sēru zālē Varoņu ielā un pie kapa atvadu vārdus teica mācītājs Juris Rubenis. No nelaiķa atvadījās Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes zinātnieku saime, skautu un gaidu vadītāji, dzimtās puses Saldus pārstāvji, grupa Austrālijas latviešu un citi. Pēc tam Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē bija sarīkots atvadu bridis, kurā izcilo latviešu zinātnieku un viņa darbu sirsnīgos vārdos pieminēja akadēmiķis J. Stradiņš un daudzi citi.
Divdesmitā gadsimta sākumā (20.11. 1904.) Saldū meldera ģimenē dzimušā latviešu zinātnieka darbs izpaudies tautsaimniecībā, vēsturē un vispārējā pētniecībā, kas izteicās ari 31 Arhīva sējuma izdošanā, kuros sakopota vērtīga informācija par latviešu trimdu, kultūru un sabiedrību.
Būdams izcils skautu kustības vadītājs un darbinieks kā Latvijā, tā vēlāk trimdā, Dunsdorfs deva ļoti daudz jaunatnes audzināšanā. Starp viņa publicētajiem darbiem vēsturē un tautsaimniecībā nozīmīgākie ir vienam vai ar līdzautoru izdotie Latvijas vēsture XVI, XVII un XVIII gadsimta sējumi, arī Latvijas vēstures atlants. Tiem pievienojās pētījumi Latvijas ekonomijas vēsturē, daudz populārzinātnisku izdevumu, Kārļa Ulmaņa dzīves pētījums un izvērtējums un arī grāmata par savu dzimto pilsētu Saldu.
Pēc 1985. gadā pārdzīvotas autokatastrofas profesors kļuva daļēji invalids, bet tas neatturēja viņu no darba turpināšanas. Profesoram liela palīdze un līdzstrādniece ir bijusi sieva - agronome Lilija Dunsdorfa.
Edgars Dunsdorfs Latvijas Universitāti beidza 19 gadu vecumā un pēc gada, papildinājies vēstures un tautsaimniecības zināšanās Stokholmas Ekonomijas institūtā, uzsāka darbu par asistentu LU, kur pirms došanās trimdā jau bija kļuvis par Tautsaimniecības fakultātes dekānu. Pinebergā, pēckara Vācijā, prof.Dunsdorfs bija viens no Baltijas Universitātes izveidotājiem, bet jau 1948. gadā devās uz Austrāliju par mācībspēku Melburnas Universitātē, no kuras atvaļinājās 1970. gadā kā profesors emeritus.
1957. gadā viņš bija tautsaimniecības viesprofesors pasaulslavenajā Kalifornijas universitātē Berkelejā. Viņa darbi publicēti latviešu, vācu un angļu valodā. Latvijas Zinātņu akadēmija profesoru Dunsdorfu ievēlēja par savu goda locekli, Latvijas Universitāte - par goda doktoru.
Viņš ir ari Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, PBLA Tautas balvas (1968), PBLA Kultūras fonda prēmijas (1965 un 1972), Kr.Barona prēmijas (1984) laureāts un izpelnījies daudz citu apbalvojumu un atzinību.
Profesors Dunsdorfs atjaunoto Latviju nekad neapciemoja. Tagad viņa pelnu urna guļ dzimtajā zemē, kurai viņš nepiekusis kalpoja visu savu garo un raženo mūžu.
Avots: Brīvā Latvija, 31.08.2002
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Lilija Dunsdorfa | Ehefrau | ||
2 | Egolfs Voldemārs Bakūzis | Bekanntschaft | ||
3 | Kārlis Ķezbers | Bekanntschaft |