Fricis Cinovskis

Pēc ilgas un smagas slimošanas, savā dzīvoklī 11. februārī Lībekā miris apdāvinātais šahists, DV Gaujas nodaļas valdes priekšsēdis un LKIA Lībekas nodaļas revīzijas komisijas priekšsēdis Fricis Cinovskis. Nepieskaroties tuvāk aizgājēja sabiedriskam darbam, kurā nenoliedzami gūti panākumi, jārunā galvenokārt par Cinovska sekmēm šahā. Cinovskis dzimis 1923. gada 15. februārī Spāres pagastā. Apmeklējis Talsu vidusskolu. Ar šaha pamatmācību, tēva ierosināts, iepazinies jau zēna gados. lesaukts Latviešu leģionā, viņš cīņās austrumu frontē vairākkārt ievainots, rezultātā zaudējis kāju. Slimnīcās un sanatorijās cītīgi studējis šaha mākslu un tā kļuvis meistars, ar kuru dibināti varēja lepoties visi Rietumvācijas latvieši. 1948. gadā Cinovskis saslima ar tbc un ārsti atzina, ka tās ir kara sekas. Nelaiķis bija 100% kara invalīds. 1953. gadā, startēdams no „Lübecker Schachverein von 1873", viņš kļuva Lībekas meistars vienspēlē, šo godu iegūstot bez zaudējumiem. 1956.gadā nelaiķis izcīnīja Vācijas latviešu šaha meistara nosaukumu. 1957. gada aprīlī Cinovskis piedalījās Eiropas latviešu meistarsacīkstēs šahā Anglijā un sasniedza vienādu punktu skaitu ar A. Tipsi. Vērtējot pēc Buholca punktu sistēmas, meistars kļuva Tipsis, bet Cinovskis ieņēma goda pilno 2. vietu. 1958. gadā LKIA CV Cinovski aicināja par šaha nozares vadītāju. Nelaiķis aicinājumu pieņēma un vēl līdz pēdējam brīdim vadīja Šaha sekciju, lai gan ar katru gadu samazinājās šaha interesentu skaits. Pēc vēlreizējas ārstēšanās sanatorijā, 1962. gada jūnijā Cinovskis atkal tika Lībekas pilsētas meistara godā. Tā paša gada oktobrī viņa kluba 1. vienība ar Cinovski pie 1. galdiņa uzvarēja fltrspēlē vienībām, bet Cinovskis pats izcīnīja uzvaru individuāli. Ar to viņš 1962. gadā bija trīskārtējs Lībekas pilsētas un apkārtnes meistars. Ātrspēlē Cinovskis Lībekas meistars bija arī 1958.gadā. 1963.gadā arī Cinovska vienība uzvarēja meistarības ātrspēles turnīrā, atkal viņam spēlējot pie 1. galdiņa. Divas reizes meistarībā Cinovskis spēlējis pret pazīstamo vācu lielmeistaru Zemišu — reizi neizšķirti, bet 1963. gadā Cinovskim uz varot. 1964. gadā Cinovskis pārskolo jās par tehnisko zīmētāju un strādāja līdz 1978. gadam, kamēr veselība atļāva.
Šajā laika viņš 1975. gadā kļuva kluba meistars, bet 1970. gada Šlezvigas-Holsteinas sastāvā pie 1. galdiņa cīnījās pret Berlīni un Ziemeļreinu-Vestfāli. Pret Berlīni Cinovskis uzvarēja, bet Ķelnē izšķirīgo partiju zaudēja. Klāt nāca sabiedriskie pienākumi. LKIA Lībekas nodaļas revīzijas komijas priekšsēdis Cinovskis bija ko 1962. gada februāra, bet DV Gaujas nodaļas valdes priekšsēdis no 1972. gada vasaras. Vācu prese vienmēr ir atzīmējusi,  ka Cinovskis ir latvietis, tā viņš daudz darījis latviešu labā vārda un Latvijas daudzināšanai.

Avots: Latvija, 20.02.1984