Teodors Tīlings

Dzimis 1842. gada 25. maijā Nītaurē mācītāja ģimenē, 1862. gadā beidzis Guberņas ģimnāziju Rīgā un 1867. gadā Tērbatas universitāti, tad bijis Sarkankalna slimnīcas volontierārsts un 1869. gadā Tērbatā aizstāvējis disertāciju  par progresīvo paralīzi klīniskā un anatomiskā skatījumā. Pēc papildstudijām Vīnē T. Tilings strādāja praktiskā darbā valsts metropolē Pēterburgā un bija Nikolaja Brīnumdara garīgo slimnieku dziednīcas ordinators.

            No 1884. gada līdz mūža galam 1913. gada 8. jūlijā Rīgā T. Tīlings bija Sarkankalna psihiatriskās slimnīcas direktors, kur veica savus lielos pārveides darbus, klīniku tuvinot Eiropas līmenim, publicēja pētījumus specialitātē, kā arī izaudzināja Latvijas psihiatru pirmo paaudzi.

No 1890. līdz 1892. gadam un 1893. gadā viņš bija Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības prezidents. Darbi veltīti smadzeņu audzējiem, mānijai, alkoholiskiem neirītiem un paralīzei, amnēzijai, iedzimtai deģenerācijai un perversitātei, vajāšanas idejām un halucinācijām, grīļīgai gaitai u.c. psihiatrijas jautājumiem. T. Tilinga vadībā sagatavotas divas grāmatas par Sarkankalna slimnīcas darbību, kas izdotas 1897. un 1912. gadā, bet trešā ir veltīta Teodoram Tīlingam pašam viņa 25 darba gadu jubilejā direktora amatā 1909. gadā.

***

Tērbatas universitātes audzēknis, daudzu zinātnisku darbu autors, iecienīts ārsts Pēterburgā un no 1884. gada Rīgas Sarkankalna slimnīcas direktors.

Foto no 1909. gada 25 gadu darba jubilejas bukleta