Jānis Pūpēdis

Jānis Pūpēdis (arī Žanis Pūpēdis, Žanno Pūpēdis, Jeannot Pūpēdis) bija Rucavas pagasta (Paurupes) pamatskolas skolotājs, Rucavas baznīcas ērģelnieks un Rucavas kora diriģents, kā arī biškopis un mednieks.

***

Rucavas mednieku biedrības labākie šāvēji: Eikerts, Leja un Pūpēdis.

Avots: Meža Dzīve, Nr. 16 (01.12.1926.)

***

Pirmie Lejaskurzemes novada dziesmu svētki notika 1928. gada 4. un 5. augustā. Vienu gadu pirms tam darbību bija uzsākusi Liepājas Filharmonija, vasarā rīkojot simfoniskā orķestra koncertus. Svētku sarīkošanai ļoti labvēlīgs bija apstāklis, ka to vasaru Liepājā kā simfoniskā orķestra galvenais diriģents darbojās Teodors Reiters, visu pēc pirmā pasaules kara rīkoto dziesmu svētku virsdiriģents. Svētkos pavisam piedalījās 25 kori ar apmēram 800 dziedātājiem un šie svētki ierosināja korus dibināt visos pagastos. Bez Liepājas koriem piedalījās arī lauku kori, no Rucavas tie bija 2 kori: Rucavas koris (diriģents Pūpēdis) un Rucavas dziedāšanas un mūzikas biedrības koris (diriģents Juris Krīgens). Apvienotais koris dziedāja uz tai vasarā jaunuzceltās Filharmonijas skaistās estrādes.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr, 144 (23.06.1943.)

***

1929. gada 13. novembrī ar V šķiras Triju zvaigžņu ordeni apbalvots Rucavas pagasta pamatskolas skolotājs Žanis Pūpēdis.

Avots: Valdības Vēstnesis, Nr. 261 (16.11.1929.)

***

[..] kārtīgu un samērā priekšzīmīgu dravu ir ļoti daudz; minēšu tik dažas starp tām: Pupēda drava Rucavas pag. [..].

Avots: Dārzkopības un Biškopības žurnāls, Nr. 9 (01.09.1936.)

***

Tālāk Prezidents [Kārlis Ulmanis] ar pavadoņiem devās uz Rucavu. Rucavas pagasta centrā - Paurupē pie kooperatīva „Pašpalīdzība" bija sapulcējušies daudzi vietējie iedzīvotāji ar Rucavas mācītāju P. Kamolu. Mācītājs apsveica Prezidentu un ministrus un lūdza apskatīt Rucavas dievnamu, kas kādreiz izdedzis, bet tagad atjaunots. Prezidents ar pavadoņiem devās dievnamā un iepazinās ar tā iekārtojumu. Ērģelnieks J. Pūpēdis atskaņoja dažus ērģeļu gabalus uz baznīcas jaunajām ērģelēm, bet draudzes koris nodziedāja vairākas dziesmas. Tad Prezidents pasniedza ministriem un citiem pavadoņiem upura trauku, kurā viņi uz Prezidenta aicinājumu iemeta katrs savu naudas ziedojumu baznīcas vajadzībām.

Prezidents nopriecājās par mācītāja paskaidrojumu, ka Rucavas draudzē dzimst divreiz vairāk puisēnu kā meiteņu. Tālāk Prezidents interesējās par tirdznieciskiem apgrozījumiem vietējā kooperatīvā „Pašpalīdzība", par ko paskaidrojumus sniedza kooperatīva priekšn. virsmežzinis Egerts [Eikerts].

Avots: Valdības Vēstnesis, Nr. 141 (29.06.1937.)

***

Avots: http://rucava.lv/index.php/rucavas-sievas/2368-zentai-visminei-95

***

1941. gada tautas skaitīšanas laikā Jānis (Jeannot) Pūpēdis jau ir pensionēts skolotājs, dzīvo Paurupes ciema "Pūpēžos" (te pierakstīts no 1939. gada 22. aprīļa), Rucavā ieradies 1906. gada 14. aprīlī no Skodas. Jānis Pūpēdis dzimis 1868. gada 21. februārī Zantē.

No 1939. gada 22. aprīļa "Pūpēžos" pierakstīta arī Emma Pūpēdis (dzim. Bitters) Jāņa meita (dzimusi 1884. gada 10. jūlijā vai jūnijā Rucavā).

Paurupes ciema Pūpēžu nama mājas grāmatā minēts, ka te pensionētais skolotājs Pūpedis Jānis (Jeannots) Miķeļa dēls 03.06.1945. ieradies no Rucavas pagasta "Skujiņām". No turienes tajā datumā ieradusies arī Emma, kā arī skolotāja Visminis Zenta Jāņa meita un viņas meita Visminis Astrida Jāņa meita. 

Jānis Pūpēdis miris 1945. gada 25. oktobrī.

Pūpēža namā vēl dzīvo arī ierēdnis Dūrējs Jānis Jura d. (dz. 01.10.1905. Rucavā), skolotāja Dūrējs Otīlija Jēkaba m. (dz. 26.11.1908. Apriķos), kas 20.11.1945. ieradušies no Rucavas pagasta "Siliņiem", kā arī mājkalpotāja Strazdiņa Lūcija Jēkaba m. (dz. 26.11.1912. Apriķos) un skolniece Strazdiņa Ilga Kriša meita, kas 20.11.1945. ieradušās no Apriķu pagasta. 20.10.1945. no Rucavas-Geistautu pamatskolas ieradusies skolotāja Viļumsons Milda Jāņa m. (dz. 12.10.1897. Rīgā) un viņas meitas Viļumsons Lelde Miķeļa m. un Viļumsons Maija Miķeļa m., kas dzimušas Liepājā, kā arī strādniece Viļumsons Mirdza Miķeļa m. (dz. 29.11.1925. Rucavā), kura 09.12.1945. izrakstās un dodas uz Rīgu. Tāpat tur pierakstīta Snipe Lizete (dz. 29.06.1871. Jaun-Gulbenes pag.), kas arī ieradusies no Rucavas-Geistautu pamatskolas. No Upmaļu mājām 01.07.1945. ieradusies pašvaldības ierēdne Piziks Olga Kristapa m. (dz. 23.10.1905. Liepājā), kuras pase izdota Kalētu pagastā, viņas dēls, skolnieks Piziks Ints Alfonsa d., dzimis Liepājā, darba nespējīgā Bēliņš Lavīze Friča m. (dz. 1889. gadā Ezeres pag.), rēķinvedis Bēliņš Arvids Kristapa d. (dz. 1903. gada septembrī Liepājā). 15.07.1945. no Birzenieku mājām ieradies melderis Karelis Arvīdis (dz. 06.03.1921.), kura pase izdota Gaviezes pag., mājsaimniece Karelis Margrieta dzim. Kušs (dz. 06.05.1924.) un bērns Karelis Zigrida-Alvine Davida (?) m. Kareļu ģimene, kura 01.07.1946. izrakstās un dodas uz Vērgales pagasta "Baložiem". 

Avoti: 

1. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C39Q-QT9X?i=285
2. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3QHK-63TL-F3HJ?i=1
3. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3QHK-D3TL-63H6?i=2
4. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3QHK-63TL-F3H6?i=3