Voldemārs Bauers

Voldemārs Bauers - Latvijas PSR VDK virsnieks, kuru Andropova laikā, kad sākās nesaudzīga cīņa starp VDK un Iekšlietu sistēmu, iecēla par RĪgas pilsētas TDP IK Iekšlietu pārvaldes Sociālistiskā īpaašuma izlaupīšanas apkarošanas ( tautā saukta - OBHSS) nodaļas priekšnieku, nomainot amatā ilggadīgu vadītāju Imantu Spuļģi.

Bauera vārds tikpat kā nebija zināms. Ja nu vienīgi bijušajiem darbiniekiem, kuriem bija nācies strādāt kopā un sastrādāties ar visai noslēgto un samērā nerunīgo vīru, kurš iekšlietu sistēmā nonāca, saglabājot VDK virsnieka statusu. Jāatzīmē, ka Bauers samērā demonstratīvi valkāja nevis miliču pelēko, bet VDK virsnieka tumši zilo formas tērpu. Pēcatmodas laikā Bauera vārds parādījās presē sakarā ar  Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona tiesā izskatīto lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Lietā Adamsons paziņoja, ka lieta ierosināta, jo pazudušo "Latvenergo" triju miljonu parlamentārās izmeklēšanas komisija bijusi pārāk tuvu vainīgajām personām. Viņš stāstīja, ka kāds no Aizsardzības ministrijas neizprotamā kārtā dabūjis slepenu dokumentu, kuru nosūtījis Ģenerālprokuratūrai.

Tiesā deputāts nepaskaidroja, kādu dokumentu un kas nozadzis, taču vēlāk žurnālistiem paskaidroja, ka students Edgars Džeriņš savulaik nesaprotamā veidā ieguvis kopijas no viņa virsnieka personīgās lietas. Sis dokuments atradies Aizsardzības ministrijā un bijis slepens, taču tieši Džeriņa iesniegums bija sākotnējais dokuments, kas vēlāk noveda līdz pārbaudes lietas ierosināšanai.

Vēl Ādamsons savas runas sākumā atvainojās, ka politiskajos ķīviņos iejaukts tiesas sastāvs, bet arī to nepaskaidroja.

Ādamsons tiesā kārtējo reizi noliedza, ka būtu bijis VDK darbinieks, pamatojot, ka PSRS robežsardze bija VDK pārraudzībā, nevis pakļautībā esoša struktūra.

Savukārt viens no bijušajiem VDK darbiniekiem Voldemārs Bauers tiesā nolasīja sagatavotu referātu par robežsardzes pakļautību kopš Otrā pasaules kara laikiem. Tiesa vairākkārt mēģināja Baueru pārtraukt, lai uzdotu jautājumus par izskatāmo lietu, taču mēģinājumi bija neveiksmīgi, jo esot jāsaprot kopaina.

Citādi viņš draudēja atteikties liecināt, neraugoties uz kriminālatbildību. Plašajā runā viņš pieminēja laikus, kad Ādamsons vēl nebija dzimis, Staļina un Hruščova izdotas pavēles, robežsargu un policijas svētkus, atpūtas namu tīkla pakļautību, mācības robežsardzes augstskolās u.c.

"Jūs varat smaidīt vai nesmaidīt, bet tā ir vēsture un ta ir jāzina," tiesai teica Bauers.

Bauers savu apmēram pusstundu garo runu noslēdza ar secinājumu, ka bijušās PSRS robežapsardzības virsniekus nevarēja uzskatīt par VDK darbiniekiem, kaut arī atzina, ka formāli robežsardze bijusi VDK pakļautībā. Tomēr visas struktūras abām iestādēm bijušas atsevišķas un darbība pamatojusies uz dažādiem normatīvajiem aktiem.

Atbildot uz prokurora Kārļa Kudreņicka jautājumiem, Bauers atgādināja, ka centies visu izskaidrot prokuroram jau pirmstiesas izmeklēšanā, taču viņš nekā neesot sapratis. Arī pēc runas tiesā prokuroram joprojām neesot skaidras elementāras lietas.

Bauers arī pauda viedokli, ka lieta esot safabricēta, turklāt to darījis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs un tā vadītājs Indulis Zālīte.

Bijušais čekists arī pauda neapmierinātību par to, ka tiesā aicināts kā liecinieks, paziņojot, ka viņš uzskatāms drīzāk par ekspertu vai speciālistu bijušās PSRS VDK un robežsardzes jautājumos. Tomēr pēc tiesas vairākkārtēja aizrādījuma viņš samierinājās ar liecinieka lomu procesā.

Savu runu tiesai viņš gatavojis divas dienas un izdalīja to procesa dalībniekiem drukātā veidā. Tiesa savukārt šos "rakstveida paskaidrojumus" pievienoja lietai.

Lai gan Bauers uzstāja, lietas materiāliem nepievienoja viņa iesniegto dokumentu apkopojumu, kas bija pamatojums viņa paskaidrojumiem. Tiesa sacīja, ka šādi dokumenti lietā jau esot, savukārt Bauers pieprasīja, lai atteikšanās pievienot dokumentus tiktu protokolēta.

Bauers arī informēja, ka liecināt prokuratūrā pieteicies pats un Ādamsonu pazīst tikai vizuāli. Viņš dzirdējis par lietu tik daudz nepatiesību, ka vēlējies sniegt savus paskaidrojumus, lai radītu izpratni par notiekošo.