de

Boris Pugo

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
19.02.1937
Tot:
22.08.1991
Patronym:
Karlowitsch
Mädchenname:
Boris Karlowitsch Pugo
Zusätzliche namen:
Boris Pugo, Boriss Pugo, Boris, Борис Карлович Пуго, Puga
Kategorien:
Colonel, Figur des öffentlichen Lebens, KGB, Kommunist, Minister, Staats-und KP-Chef
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Friedhof Trojekurowo

Boris Karlowitsch Pugo (lettisch Boriss Pugo; russisch Борис Карлович Пуго; * 19. Februar 1937 in Kalinin (heute Twer); † 22. August 1991 in Moskau) war ein lettisch-sowjetischer Politiker.

Leben

Boris Pugo war der Sohn von Kārlis Pugo (1896–1955), der den Roten Lettischen Schützen angehört hatte, in den 1920er und 1930er Jahren eine Karriere als Apparatschik der KPdSU durchlief und an der Sowjetisierung Lettlands 1940 und ab 1944 beteiligt war. Boris Pugo studierte am Polytechnischen Institut Riga und schloss sein Studium 1960 ab.

Danach arbeitete auf verschiedenen Posten im Komsomol, in der KPdSU (Mitglied seit 1963) und in der Regierung, sowohl in der Lettischen SSR als auch in Moskau. Er war unter anderem Erster Sekretär des ZK des Komsomol der Lettischen SSR (1969/1970), Sekretär des ZK des Komsomol der UdSSR (1970–1974), Mitarbeiter, dann Erster Sekretär des Stadtkomitees der KP in Riga (1975/1976) und schließlich ab 1977 Stellvertretender Vorsitzender bzw. ab 1980 Vorsitzender des KGB in Lettland. 

Von 1984 bis 1988 war Pugo Erster Sekretär der Kommunistischen Partei Lettlands. 1988 wurde er Vorsitzender des Parteikontrollkomitees beim ZK der KPdSU.

1986 wurde Pugo ins ZK der KPdSU und 1989 zum Kandidaten des Politbüros des ZK der KPdSU gewählt. Er war von 1984 bis 1989 Mitglied des Obersten Sowjets der UdSSR und ab 1989 Mitglied des Volksdeputiertenkongress.

Ab 11. Dezember 1990 hatte er das Amt des Innenministers der UdSSR inne. Er beteiligte sich als Angehöriger des Staatskomitees für den Ausnahmezustand am erfolglosen Augustputsch in Moskau gegen Michail Gorbatschow. Pugo erschoss sich bei der versuchten Festnahme. Verschiedene Medien, darunter das Time Magazine und die Moscow Times, äußerten Zweifel an dieser Darstellung und vermuteten Mord.

Literatur

  • Eintrag: Пуго Борис Карлович (Pugo Boris Karlowitsch). In: Известия ЦК КПСС (Iswestija ZK KPSS), 7 (306), Juni 1990 (russisch).
  • Michail Gorbatschow: Erinnerungen. Siedler-Verlag, Berlin 1995, ISBN 3-88680-524-7, passim.
  • Grigori Iwanowitsch Gerassimow: История современной России: поиск и обретение свободы. 1985–2008 годы (Istorija sowremennoi Rossii: poisk i obretenije swobody. 1985–2008 gody). Institut obschtschestwennowo projektirowanija, Moskau 2008, S. 386.
  • Boris Pugo, in: Internationales Biographisches Archiv 42/1991 vom 7. Oktober 1991, im Munzinger-Archiv (Artikelanfang frei abrufbar).

Ursache: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Kārlis PugoKārlis PugoVater30.06.189622.04.1955
        2Marta PeizumaMarta PeizumaMutter00.00.190300.00.2001
        3Vladimirs PugoVladimirs PugoBrüder12.03.192722.08.2012
        4Valentina PugoValentina PugoEhefrau13.09.193823.08.1991
        5
        Artūrs PeizumsOnkel00.00.1900
        6
        Herberts PeizumsOnkel00.00.1898
        7
        Oskars PeizumsOnkel00.00.1894
        8
        Hugo PeizumsOnkel00.00.1890
        9
        Alma Vilhelmīne PeizumsTante00.00.190400.00.1905
        10
        Miķelis PeizumsGroßvater
        11Karlīne PeizumsKarlīne PeizumsGroßmutter00.00.188509.02.1958
        12
        Oļģerts PeizumsCousin28.09.193318.11.2007
        13Georgijs CelmsGeorgijs CelmsMitschüler, Kommilitone10.09.193714.04.2018
        14Иван  УстиновИван УстиновArbeitskollege01.01.192016.01.2020
        15Valentīns PavlovsValentīns PavlovsArbeitskollege26.09.193730.03.2003
        16Edmunds  JohansonsEdmunds JohansonsArbeitskollege22.07.193607.02.2017
        17Gennadi JanajewGennadi JanajewArbeitskollege26.08.193724.09.2010
        18Longins AvdjukēvičsLongins AvdjukēvičsArbeitskollege01.11.191613.01.1988
        19Staņislavs ZukulisStaņislavs ZukulisArbeitskollege17.10.192905.05.1993
        20Alexander  VlasovAlexander VlasovArbeitskollege20.01.193209.06.2002
        21Vladimirs KrjučkovsVladimirs KrjučkovsArbeitskollege29.02.192423.11.2007
        22Viktor  YerinViktor YerinArbeitskollege17.01.194420.03.2018
        23Вадим  МедведевВадим МедведевArbeitskollege29.03.1929
        24Pjotr    DemitschewPjotr DemitschewArbeitskollege03.01.191810.08.2010
        25Michail  GorbatschowMichail GorbatschowArbeitskollege02.03.193130.08.2022
        26Nikolai   TikhonovNikolai TikhonovArbeitskollege14.05.190501.06.1997
        27Jānis BrolišsJānis BrolišsArbeitskollege22.04.193026.07.1985
        28Jānis VagrisJānis VagrisArbeitskollege17.10.193006.01.2023
        29Александра  БирюковаАлександра БирюковаArbeitskollege25.02.192920.02.2008
        30Mihails DrozdsMihails DrozdsArbeitskollege06.03.193322.03.2020
        31Ivans  ŠilovsIvans ŠilovsArbeitskollege03.09.193022.12.2021
        32Yevgeny  ShaposhnikovYevgeny ShaposhnikovArbeitskollege03.02.194208.12.2020
        33Anatoly TrofimovAnatoly TrofimovArbeitskollege01.06.194010.04.2005
        34Jegor  LigatschowJegor LigatschowArbeitskollege29.11.192007.05.2021
        35Ringaudas Bronislovas  SongailaRingaudas Bronislovas SongailaArbeitskollege20.04.192925.06.2019
        36Petras GriškevičiusPetras GriškevičiusArbeitskollege19.07.192414.11.1987
        37Владимир  ДолгихВладимир ДолгихArbeitskollege05.12.192408.10.2020
        38Philipp  BobkovPhilipp BobkovArbeitskollege01.12.192517.06.2019
        39Andrejs ElvihsAndrejs ElvihsArbeitskollege00.00.191029.11.1975
        40Juri AndropowJuri AndropowArbeitskollege15.06.191409.02.1984
        41Евгений  ТяжельниковЕвгений ТяжельниковArbeitskollege07.01.192815.12.2020
        42Nikolai  GubenkoNikolai GubenkoArbeitskollege17.08.194116.08.2020
        43Георгий  ЦинёвГеоргий ЦинёвArbeitskollege05.05.190731.05.1996
        44Валентин ЦветковВалентин ЦветковBekanntschaft27.08.194818.10.2002
        45Raissa GorbatschowaRaissa GorbatschowaBekanntschaft05.01.193220.09.1999
        46Виктор  НайдёновВиктор НайдёновBekanntschaft09.09.193102.06.1987
        47Ilmārs ĪvertsIlmārs ĪvertsBekanntschaft23.03.192405.04.1995
        48Lubova ZileLubova ZileBekanntschaft03.01.192814.07.2016
        49Владимир  МусаэльянВладимир МусаэльянBekanntschaft08.07.193928.09.2020
        50Walentyna  SchewtschenkoWalentyna SchewtschenkoBekanntschaft12.03.193503.02.2020
        51Александр  КатусевАлександр КатусевBekanntschaft15.08.193921.08.2000
        52German  UgryumovGerman UgryumovBekanntschaft10.10.194831.05.2001
        53Grigori RomanowGrigori RomanowBekanntschaft07.02.192303.06.2008
        54Борис  ТарасовБорис ТарасовBekanntschaft10.08.195205.07.2013
        55Oļegs  RudņevsOļegs RudņevsBekanntschaft09.10.193525.12.2000
        56Schabtai KalmanowitschSchabtai KalmanowitschBekanntschaft18.12.194702.11.2009
        57Vyacheslav  TrubnikovVyacheslav TrubnikovBekanntschaft25.04.194418.04.2022
        58Wladimir  SchtscherbitzkiWladimir SchtscherbitzkiBekanntschaft17.02.191816.02.1990
        59Boleslavs AzansBoleslavs AzansBekanntschaft08.06.192105.07.1990
        60Aleksandr   SuhharevAleksandr SuhharevBekanntschaft11.10.192307.03.2021
        61Voldemārs  BauersVoldemārs BauersChef
        62
        Frīdrihs Straube-StraussMitarbeiter04.02.192928.09.2005
        63Boris Nikolajewitsch JelzinBoris Nikolajewitsch JelzinMitglieder der gleichen Partei01.02.193123.04.2007
        64Augusts VossAugusts VossMitglieder der gleichen Partei30.10.191910.02.1994
        65Sergei MichalkowSergei MichalkowGleichgesinnte13.03.191327.08.2009
        66Viktor  IvanenkoViktor IvanenkoGleichgesinnte, Gegner19.09.194701.01.2023
        67Михаил  МоисеевМихаил МоисеевGleichgesinnte22.01.193918.12.2022
        68Walentin  WarennikowWalentin WarennikowGleichgesinnte15.12.192306.05.2009
        69Сергей  АхромеевСергей АхромеевGleichgesinnte05.05.192324.08.1991
        70Николай АндрущенкоНиколай АндрущенкоGleichgesinnte10.09.194319.04.2017
        71Виктор  ПоляничкоВиктор ПоляничкоGleichgesinnte09.03.193701.08.1993
        72Igor  RodionovIgor RodionovGleichgesinnte01.12.193619.12.2014
        73Anatoli  LukjanowAnatoli LukjanowGleichgesinnte07.05.193009.01.2019
        74Oleg  BaklanowOleg BaklanowGleichgesinnte17.03.193228.07.2021
        75Robert MaxwellRobert MaxwellGleichgesinnte10.06.192305.11.1991
        76Лев РохлинЛев РохлинGleichgesinnte06.06.194703.07.1998
        77Александр ТизяковАлександр ТизяковGleichgesinnte10.12.192625.01.2019
        78Vadims  BakatinsVadims BakatinsGegner06.11.193731.07.2022
        79
        Vladimirs KaņepsGegner18.08.1938

        10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)

        Hinzufügen Speicher

        24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā

        Hinzufügen Speicher

        11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции

        Hinzufügen Speicher

        14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa

        Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.

        Hinzufügen Speicher

        17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu

        Hinzufügen Speicher

        01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums

        Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.

        Hinzufügen Speicher

        18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums

        Hinzufügen Speicher

        09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi

        Hinzufügen Speicher

        20.12.1990 | PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze brīdina par gaidāmo puču un demisionē

        Hinzufügen Speicher

        13.01.1991 | Der Vilniusser Blutsonntag

        Hinzufügen Speicher

        14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim

        1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.

        Hinzufügen Speicher

        15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8

        1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

        Hinzufügen Speicher

        15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu

        Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu

        Hinzufügen Speicher

        16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā

        1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.

        Hinzufügen Speicher

        17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm

        1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis

        Hinzufügen Speicher

        20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку

        Hinzufügen Speicher

        20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai

        1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.

        Hinzufügen Speicher

        21.01.1991 | Schwarzer Januar in Baku

        Hinzufügen Speicher

        11.02.1991 | Iceland - the first country recognised Lithuania's independence

        Hinzufügen Speicher

        19.08.1991 | Augustiputš

        Hinzufügen Speicher

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Hinzufügen Speicher

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Hinzufügen Speicher

        10.09.2018 | LR Augstākās Tiesas bijušais priekšsēdētājs dod publisku negatīvu vērtējumu par valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter