Augusts Voss
- Geburt:
- 30.10.1919
- Tot:
- 10.02.1994
- Patronym:
- Eduards
- Zusätzliche namen:
- Аугуст Эдуардович Восс
- Kategorien:
- Kommunist, Staats-und KP-Chef, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Friedhof Trojekurowo
Augusts Voss (1919. gada 30. oktobris — 1994. gada 10. februāris) bija padomju politiķis, kas ilgu laiku darbojās Latvijas PSR.
Dzimis Toboļskas guberņā Saltikovas ciemā. Pabeidza Tjumeņas skolotāju institūtu un no 1939. līdz 1940. gadam bija skolotājs vidusskolā.
1940. gadā iesaukts armijā, kara laikā bijis politiskais darbinieks frontē.
1945. gadā sācis politisko darbību Latvijā.
1960. gadā kļuvis par LKP CK sekretāru, 1966. gada 15. aprīlī — par pirmo sekretāru, nomainot amatā uz Maskavu pārcēlušos Arvīdu Pelši. Tajā pašā gadā pirmoreiz kļuvis par PSRS Augstākās padomes deputātu.
1971. gadā kļuvis par PSKP CK locekli.
1984. gada 14. aprīlī LKP CK pirmā sekretāra amatā Vosu nomainīja Boriss Pugo, savukārt Voss kļuvis par PSRS Augstākās padomes Tautību padomes priekšsēdētāju.
1989. gadā zaudēja Augstākās padomes deputāta mandātu un arī Tautību padomes priekšsēdētāja amatu.
1990. gadā izslēgts no PSKP CK.
1994. gada 10. februārī miris Maskavā.
LKP CK Pirmais sekretārs 1966. gada 15. aprīlis — 1984. gada14. aprīlis
Voss prata runāt latviski, tomēr publiski šo prasmi neizmantoja.
Viesturs Sprūde, (2004. gada 22. jūnijā): "Latviešu komunisti veicināja tautas pārkrievošanu", Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2009. gada 29. jūnijā. "Tikai pirmajām personām vajadzēja būt ar latviskiem uzvārdiem. Latvietis bija arī Augusts Voss. Atšķirībā no Borisa Pugo, kurš mēģināja, bet kuram ļoti grūti gāja, Voss ļoti labi runāja latviski, bet savas varas laikā viņš nekad to nedarīja publiski."
PSKP Latvijas CK pirmie sekretāri bijuši :
- Kalnbērziņš
- Pelše
- Voss
- Pugo
- Vagris
- Rubiks
Ursache: wikipedia.org, barikadopedija.lv
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Eduards Voss | Vater | ||
2 | Marija Voss | Mutter | ||
3 | Jānis Voss | Brüder | ||
4 | Jegor Ligatschow | Arbeitskollege | ||
5 | Staņislavs Zukulis | Arbeitskollege, Bekanntschaft | ||
6 | Rafiks Nišanovs | Arbeitskollege | ||
7 | Jānis Kalnbērziņš | Arbeitskollege | ||
8 | Eduards Berklavs | Arbeitskollege | ||
9 | Vitālijs Rubenis | Arbeitskollege | ||
10 | Petras Griškevičius | Arbeitskollege | ||
11 | Jāzeps Tumovs-Beķis | Arbeitskollege | ||
12 | Ringaudas Bronislovas Songaila | Arbeitskollege | ||
13 | Jānis Brolišs | Arbeitskollege | ||
14 | Mihails Drozds | Arbeitskollege | ||
15 | Grigori Romanow | Bekanntschaft | ||
16 | Džemma Skulme | Bekanntschaft | ||
17 | Ilmārs Īverts | Bekanntschaft | ||
18 | Ivars Ķezbers | Bekanntschaft | ||
19 | Lubova Zile | Bekanntschaft | ||
20 | Boleslavs Azans | Bekanntschaft | ||
21 | Oļegs Rudņevs | Bekanntschaft | ||
22 | Wladimir Schtscherbitzki | Mitglieder der gleichen Partei | ||
23 | Edmunds Johansons | Mitglieder der gleichen Partei | ||
24 | Boris Pugo | Mitglieder der gleichen Partei | ||
25 | Karl Vaino | Gleichgesinnte | ||
26 | Arvīds Pelše | Vorgänger |
09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma
16.10.1978 | Mākslas filmas "Teātris" pirmizrāde
24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā
18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā
1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.