Eduards Berklavs
Eduards Berklavs
- Geburt:
- 15.06.1914
- Tot:
- 25.11.2004
- Zusätzliche namen:
- Eduards Berklāvs, Эдуард Берклавс, Berklavs
- Kategorien:
- , Deputat, Figur des öffentlichen Lebens, Kommunist, Mitglied der studentischen Körperschaft, Offizier, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Parlamentsabgeordnete, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas Raiņa kapi
Eduards Berklavs (June 15, 1914 – November 25, 2004) was a Latvian politician.
Eduards Berklavs was born in the Kuldīga District. During his youth, he was active in labour and communist organizations. In 1930s, he was arrested and served a prison sentence for his communist activities. After Latvia being occupied by the Soviet Union in 1940, he being a Komsomol and Communist Party official, rising to the deputy chairman of the Council of Ministers of Latvian SSR in 1950s. In this position, he opposed the Soviet policies of Russification, supported a larger role for Latvian language and proposed to limit immigration from other parts of Soviet Union to Latvia. This led to him being labelled as Latvian nationalist and deposed from his position in 1959.
In late 1980s, Berklavs became a Latvian independence activist. He was one of founders and the first chairman of Latvian National Independence Movement (LNNK), a pro-independence political organization. He was simultaneously active inLatvian Popular Front and the Congress of Citizens of Latvia. During this period, Berklavs was one of most prominent independence activists. He was elected to the Latvian parliament in 1990 and 1993 and, both times, was the oldest member of the parliament.
Ursache: wikipedia.org
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Vilis Krūmiņš | Freund, Arbeitskollege | |
| 2 |  | Vilnis Eglājs | Arbeitskollege | |
| 3 |  | Rihards Pīks | Arbeitskollege | |
| 4 |  | Brigita Zeltkalne | Arbeitskollege | |
| 5 |  | Pēteris Laķis | Arbeitskollege | |
| 6 |  | Rišards Labanovskis | Arbeitskollege | |
| 7 |  | Anna Seile | Arbeitskollege | |
| 8 |  | Alberts Bels | Arbeitskollege | |
| 9 |  | Ingrīda Ūdre-Latimira | Arbeitskollege | |
| 10 |  | Jānis Straume | Arbeitskollege | |
| 11 |  | Jānis Peters | Arbeitskollege | |
| 12 |  | Janis Freimanis | Arbeitskollege | |
| 13 |  | Juris Kaksītis | Arbeitskollege | |
| 14 |  | Augusts Voss | Arbeitskollege | |
| 15 |  | Andrejs Krastiņš | Arbeitskollege | |
| 16 |  | Alfrēds Čepānis | Arbeitskollege | |
| 17 |  | Rolands Rikards | Arbeitskollege | |
| 18 |  | Ita Kozakeviča | Arbeitskollege | |
| 19 |  | Vilis Seleckis | Arbeitskollege | |
| 20 |  | Oskars Grīgs | Arbeitskollege | |
| 21 |  | Ivars Silārs | Arbeitskollege | |
| 22 |  | Pēteris Plēsums | Arbeitskollege, Gleichgesinnte | |
| 23 |  | Pēteris Tabūns | Arbeitskollege | |
| 24 |  | Jānis Peive | Arbeitskollege | |
| 25 |  | Aigars Jirgens | Arbeitskollege, Mitglieder der gleichen Partei, Gleichgesinnte | |
| 26 |  | Pēteris Strautmanis | Arbeitskollege | |
| 27 |  | Romanas Apsitis | Arbeitskollege | |
| 28 |  | Inese Birzniece | Arbeitskollege | |
| 29 |  | Andris Buiķis | Arbeitskollege | |
| 30 |  | Arnolds Deglavs | Arbeitskollege | |
| 31 |  | Imants Daudišs | Arbeitskollege | |
| 32 |  | Gundars Bērziņš | Arbeitskollege | |
| 33 |  | Ojārs Ēriks Kalniņš | Arbeitskollege | |
| 34 |  | Vents Balodis | Arbeitskollege | |
| 35 |  | Aivars Berķis | Arbeitskollege | |
| 36 |  | Pauls Putniņš | Arbeitskollege | |
| 37 |  | Valdis Krisbergs | Arbeitskollege | |
| 38 |  | Roberts Milbergs | Arbeitskollege | |
| 39 |  | Mariss Andersons | Arbeitskollege | |
| 40 |  | Vaira Paegle | Arbeitskollege | |
| 41 |  | Valentīna Zeile | Arbeitskollege | |
| 42 |  | Māris Grīnblats | Arbeitskollege | |
| 43 |  | Roberts Jurdžs | Arbeitskollege | |
| 44 |  | Uldis Grava | Arbeitskollege | |
| 45 |  | Andris Grūtups | Arbeitskollege, Bekanntschaft | |
| 46 |  | Andrejs Elvihs | Arbeitskollege | |
| 47 |  | Emerita Buķele | Arbeitskollege | |
| 48 |  | Jānis Gailis | Arbeitskollege | |
| 49 |  | Pēteris Kārlis Elferts | Arbeitskollege | |
| 50 |  | Pēteris Leimanis | Bekanntschaft | |
| 51 |  | Raits Černajs | Bekanntschaft | |
| 52 |  | Staņislavs Zukulis | Bekanntschaft | |
| 53 |  | Imants Lešinskis | Bekanntschaft | |
| 54 |  | Jānis Kalnbērziņš | Bekanntschaft | |
| 55 |  | Uldis Ģērmanis | Bekanntschaft | |
| 56 |  | Vilis Lācis | Bekanntschaft, Chef | |
| 57 |  | Arthur Pormals | Bekanntschaft | |
| 58 |  | Ilmārs Herberts Dambergs | Bekanntschaft | |
| 59 | Lehrer | |||
| 60 |  | Vilis Kalniņš | Lehrer | |
| 61 |  | Visvaldis Lācis | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 62 |  | Vilnis Zariņš | Mitglieder der gleichen Partei, Gleichgesinnte | |
| 63 |  | Dainis Stalts | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 64 |  | Joahims Zīgerists | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 65 |  | Jazeps Eiduss | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 66 |  | Kārlis Ozoliņš | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 67 |  | Pēteris Blaus | Gleichgesinnte | |
| 68 |  | Jānis Škapars | Gleichgesinnte | |
| 69 |  | Pāvels Pizāns | Gleichgesinnte | |
| 70 |  | Antons Luriņš | Gleichgesinnte | |
| 71 |  | Konstantīns Pupurs | Gleichgesinnte | |
| 72 |  | Juris Ziemelis | Gleichgesinnte | |
| 73 |  | Ārijs Tomsons | Gleichgesinnte | |
| 74 |  | Elita Dombrava Evarte | Gleichgesinnte | |
| 75 | Rafaels Blūms | Gleichgesinnte | ||
| 76 |  | Jānis Gustsons | Gleichgesinnte | |
| 77 |  | Jānis Viķelis | Gleichgesinnte | |
| 78 |  | Romāns Pussars | Gleichgesinnte | |
| 79 |  | Vilems Tolpežņikovs | Gleichgesinnte | |
| 80 |  | Edgars Mūkins | Gleichgesinnte | |
| 81 |  | Ilmārs Bišers | Gleichgesinnte | |
| 82 |  | Osvalds Darbiņš | Gleichgesinnte | |
| 83 |  | Tamāra Zālīte | Gleichgesinnte | |
| 84 |  | Voldemārs Kalpiņš | Gleichgesinnte | |
| 85 |  | Pauls Dzērve | Gleichgesinnte | |
| 86 |  | Edmunds Cirvelis | Gleichgesinnte | |
| 87 |  | Anna Jankovska | Gleichgesinnte | |
| 88 |  | Ludis Skosta | Gleichgesinnte | |
| 89 |  | Nikita Khrushchev | Gegner |
25.03.1949 | Acts of genocide: 94779 Estonians, Latvians and Lithuanians, labeled as enemies of the people, were deported
Operation Priboi ("Coastal Surf") was the code name for the Soviet mass deportation from the Baltic states on March 25–28, 1949, called March deportation by Baltic historians. Very often historians mismatch these acts of genocide with politically based purges in Soviet Union.
09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma
29.12.1959 | LKP CK plēnums 1959.
05.05.1970 | Latvijas PSR 4. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs Jurijs Rubenis
1970. gada 5. maijs 1988. gada 6. oktobris
10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)
07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
28.05.1989 | Nacionālā teātra zālē notiek LNNK otrais kongress
23.08.1989 | The Baltic Way
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas
1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus
13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
05.06.1993 | Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanas
21.06.1997 | “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
11.01.2020 | Einars Repše par čeku, LNNK tapšanu un augusta puču
12.03.2026 | Jānis STREIČS režisors: Profesionālā lietderība
Jānis STREIČS, režisors : Profesionālā lietderība
