Vilis Kalniņš

Dzimis 1900. gada. 28. augustā koktirgotāju ģimenē. 1909.-1915. gadam mācījies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā un vienu gadu vēl Verrā, Igaunijā. 1916. gadā kopā ar gīmeni devies uz Jeļeckas pilsētu Orlas guberņā. Tur krievu skolā nodibinājis balalaiku un mandolīnu orķestri, jo bija muzikāls, mīlējis dzietāt un spēlēt klavieres. 1918. gada sākumā ģimene pārcēlusies un Chaŗkovu, kur turpinājis skolas gaitas. 1920. gada sākumā tēvs izlēmis riskēt un bez atļaujas doties pa zemes ceļu uz 1500 km attālo Rīgu. Nopirkuši ratus un divus kašķainus zirgus. pavasaŗa šķīdonī briduši pa dubļiem 8 nedēļas, kamēr sasnieguši Polijas robežu. Minskā tikuši vilcienā un aprīlī iebraukuši Rīgā. Vilis iestājies vidusskolā, ko beidzis 1921. gadā. lidztekus apmeklējis un beidzis angļu valodas institūtu.

1921. gad;a iestājies LU mechanikas nodaļā, bet vēlāk tautsaimniecības nodaļā, kuŗu beidzis ar mag.oec. grādu.

1922. gadā rudenī iestājies studentu biedrībā Austrums, kuŗu klusībā atstājis jau pašā "revolūcijas" [šķelšanās] sākumā, 1926. gada 15. februārī. Rudenī ievienojies Fraternitas Livonica dibinātājiem kā d! III. Old! pirmos divus mēnešus 1927-II Kopā ar Kārli Siku dziedājuši skaistā baritonā dažādas vācu un angļu dziesmas. Kā vairāku valodu pratēju, ar labu uzvedību un lieliskām manierēm, viņu pieņēma Ārlietu ministrijas diplomātiskā dienestā un uz vienu gadu aizsūtīja uz Londonas sūtniecību. Atgriezies Latvijā 1928. gada rudenī, viņš atkal īsu laiku bija old!, bet drīz vien aizgāja obligātā kaŗa klausībā. Pēc tam bijis Latvijas konsulāta sekretārs Minchenē, kur ieguvis Dr. grādu tautsaimniecībā. Vēlāk pirmais sekretārs Berlīnes sūtniecībā, kur viņa gaitas aprakstījis Ernests Treiguts-Tāle savās grāmatās "Latvieši, kaŗš ir sācies!".

Ilgās pēc dzimtenes panācis atgriešanos Latvijā un strādājis Ārlietu ministrijā līdz krievu ienākšanai. 1941. gadā apprecējies ar Ilgu (23), bet jau 13. jūnijā naktī šķirti uz mūžu deportācijā.

APCIETINĀTS 1941.g. 14.jūnijā. Lēmuma par apcietināšanu pamatojums: 1925.-1939.g. strādājis ĀM atbildīgos amatos ārvalstīs; beidzis Minhenes Universitāti; 1933.-1934.g. Jaunsaimnieku partijas biedrs. Aizvests uz Vjatkas soda nometnēm, kur 1941.g. 11.oktobrī miris.

DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ

no 1925.g. jūlija sekretāra palīgs ĀM,

no 1925.g. novembra kancelejas darbinieks ģenerālkonsulātā Londonā,

1926.g. novembrī atbrīvots no dienesta ārlietu resorā,

1928.-1929.g. obligātajā karadienestā.

No 1929.g. augusta Goda konsulātā Minhenē (sekretāra, III šķ. sekretāra, goda konsula v.i., I šķ. darbvedis),

No 1935.g. novembra III šķ. sekretārs, atašejs sūtniecībā Vācijā,

No 1939.g. janvāra ĀM Juridiskās nodaļas III šķ.,

No 1939.g. novembra ĀM Juridiskās nodaļas II šķ.sekretārs,

1940.g. septembrī atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ,

Avots: Fraternitas Livonica "Via Nostra 1926 - 1991"