Aleksandrs Jurka
- Geburt:
- 15.02.1899
- Tot:
- 22.02.1992
- Zusätzliche namen:
- Kārļa dēls
- Kategorien:
- Bauherren, Bärentöterorden / Kriegsorden, Geschäftsmann, Mitglied der studentischen Körperschaft, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
6. Rīgas kājnieku pulka kaprālis.
Dzimis 1899. g. 15. februārī Mazsalacas pagasta Dauguļos. Izglītojies Rūjienas proģimnāzijā.
1. pasaules kara laikā dienējis 8. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Cīnījies Rumānijas frontē, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 30. maijā, piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās pret bermontiesiem kā nodaļas komandieris un vada pārzinis ložmetēju rotā, paaugstināts par seržantu.
1919. g. 8. oktobrī pie Bauskas šosejas Rīgas tuvumā zem spēcīgas ienaidnieka uguns, kad mūsējie jau bija sākuši atkāpties, Jurka iznesa no kaujaslauka savu ložmetēju.
1919.g. 22. novembrī pie Vecplatones muižas, klajā laukā uzstādījis ložmetēju, ar labi mērķētu uguni izklīdināja uzbrūkošo ienaidnieku.
Ordenis LKOK nr.3/317 piešķirts 1920. gadā
Atvaļināts 1921. g. 4. septembrī
Iestājies LU Inženierzinātņu fakultātē, ko beidzis kā būvinženieris. Strādājis par fizikas skolotāju M. Millera ģimnāzijā Rīgā. Izveidojis savu uzņēmumu "Jurkas būvfirma".
Korporācijas "Fraternitas Livonica" filistrs.
1940.g. Ienākot lieliniekiem, darbu zaudējis un atsācis saimniekot tēva mājās Mazsalacas pag. Priedājos.
1944. g. atstājis Latviju un pēc Vācijas kapitulācijas dienējis latv. inženieru rotā pie ASV armijas.
1947. g. izceļojis uz ASV. Strādājis Virdžīnijas štata Ceļu departamentā, tad kādā projektēšanas firmā Ņujorkā.
Dzīves pēdējos gadus pavadījis Ņujorkas štatā Krotonas pilsētā, kur arī miris 1992. g. 22. febr.
Ursache: Fraternitas Livonica, lkok.com
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Vilis Kalniņš | Lehrer | ||
2 | Lehrer | |||
3 | Juris Kliesmets | Lehrer | ||
4 | Mārtiņš Eihe | Gleichgesinnte | ||
5 | Pēteris Leimanis | Gleichgesinnte | ||
6 | Arthur Pormals | Gleichgesinnte | ||
7 | Augusts Ālers | Gleichgesinnte | ||
8 | Alfrēds Bīlmanis | Gleichgesinnte |
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.