de

Alfrēds Bīlmanis

Alfreds Bīlmanis dzimis Rīgā. Bija Vēsturnieks, virsnieks, publicists, diplomāts. Zemnieku savienības Rīgas nodaļas priekšnieks, Latvijas Preses kluba un PEN kluba dibinātājs. Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs (1920-32), vēlāk ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs PSRS (1932-35), sūtnis ASV (1935-48).

Ņēmis līdzdalību nozīmīgākajos latviešu enciklopēdiskajos izdevumos: “Latviešu konversācijas vārdnīca” (1927.-1940.) un “Latvju mazā enciklopēdija” (1936.-1937.).

  • 1905. gadā beidzis Rīgas klasisko ģimnāziju.
  • 1910. gadā beidzis Maskavas Universitātes Vēstures nodaļu (fakultāti) ar cand. hist. grādu.
  • 1910.-1912. gadā bijis obligātajā karadienestā Krievijas armijā.
  • 1912.-1914. gadā skolotājs Kaukāzā un Volīnijas guberņā.
  • 1914.-1918. gadā piedalījies Pirmajā Pasaules karā (1917. gada jūlijā saņēmis podporučika dienesta pakāpi). Pateicoties savām žurnālista dāvanām, kļuva par frontes laikraksta redaktoru.
  • 1918.-1920. gadā skolotājs Rovnā (Polija). No 1918.—1919. gadam Rovnā komercskolas inspektors, bet reizē ar to kā vietējās Latviešu nacionālās padomes priekšsēdis piedalījās bēgļu aprūpē. 
  • 1919. gadā apprecējās ar savu dzīvesbiedri Halinu Salnicki.
  • 1920. gadā atgriezās Latvijā un iestājas Ārlietu ministrijas dienestā par preses nodaļas vadītāju. Reizē ar to no 1921.—1922. gadam ir „Brīvās Zemes" redakcijas loceklis.
  • 1920.-1932. gadā Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs. Uzturējis labas attiecības ar ASV vēstniecības darbiniekiem Rīgā (George Kennan, Loy Henderson), kas vēlāk viņam lieti noderēja sūtna darbā ASV.
  • 1925. gadā ieguvis filosofijas zinātņu doktora grādu vēsturē Viļņas Universitātē ar disertāciju "Sieviešu un bērnu stāvoklis pēc "Lex Salica"
  • No 1926. gada lasījis lekcijas Rīgas Komercinstitūtā par moderno politisko vēsturi.
  • 1927. gadā iecelts par pilnvaroto ministru un 1930. gadā par Latvijas delegātu Tautu Savienībā Ženēvā.
  • 1932.-35. Latvijas sūtnis Maskavā PSRS.
  • 1935.-48. Latvijas sūtnis Vašingtonā ASV.
  • 1940. gada 17. maijā iecelts par Latvijas ārkārtējā pilnvarnieka vietnieku. Tanī pašā gadā komunisti viņu izsludināja ārpus likuma, konfiscējot mantu.
  • 1947. gada 19. martā Dr. Bīlmanis pārgāja katoļticībā.
  • 1948. gadā miris 61 gada vecumā ASV Delaverā..

Aktīvs sabiedrisks darbinieks:

  • Latvijas Preses biedrības līdzdibinātājs un goda biedrs,
  • Rīgas Latviešu biedrības biedrs
  • Rīgas Rotari kluba biedrs.
  • Latvijas Ugunsdzēsēju savienības ārzemju informācijas nodaļas vadītājs,
  • Studentu korporācijas Fraternitas Livonica filistrs dibinātājs. (1926)
  • Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis ar Kārļa Zariņa ieteikumu (1929).
  • Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” loceklis Stokholmā (1938) .
  • vairāku citu valstu zinātnisko biedrību biedrs.

Piešķirot ārkārtējas pilnvaras Kārlim Zariņam, Latvijas valdība Dr.A.Bīlmani 1940. gada jūnijā iecēla par viņa aizvietotāju. Izmantojot savus labos sakarus, ļoti aktīvi cīnījies pret Latvijas okupāciju ASV politiskajā presē un žurnālos. 1940. gada 21. jūlijā iesniedza protesta notu ASV valdībai pret komunistu "leļļu Saeimas" lēmumu pasludināt Latviju par Padomju Savienības republiku.

Kā atbildi viņš saņēma ASV ārlietu departamenta 26. jūlija paziņojumu, ka ASV neatzīst Latvijas valsts iznīcināšanu un turpinās tāpat kā agrāk atzīt Latviju de facto un de jure (t.s. Samnera Vellsa deklarācija), kas ievadīja Rietumu valstu 50 gadus ilgo Baltijas inkorporācijas neatzīšanas politiku).

ASV valsts sekretāra paziņojums 1940. gada 23. jūlijā (The Department of State Bulletin. July 27, 1940. Vol. III: No. 57 - Publication 1489).

Pēc viņa protesta ASV iesaldēja arī Baltijas valstu zeltu ASV bankās. Alfrēds Bīlmanis nodeva ASV Valsts departamentam Latvijas Centrālās Padomes deklarāciju un platformu, kas konkrēti nostiprināja ASV principiālo pamatu neatzīt Latvijas aneksiju.

Ursache: wikipedia.org, vesture.eu, laiks.us

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Kristaps BīlmanisVater29.09.184701.05.1914
        2Arturs BīlmanisArturs BīlmanisBrüder13.05.188904.12.1940
        3
        Emīlija BīlmaneSchwester00.00.187930.01.1968
        4Halina BīlmanisHalina BīlmanisEhefrau03.12.189318.01.1979
        5
        Emilija Marija BīlmaneSchwägerin10.08.189514.04.1957
        6Ceronis BīlmanisCeronis BīlmanisRelative21.12.192116.10.2012
        7Mārtiņš EiheMārtiņš EiheFreund, Lehrer, Gleichgesinnte27.01.188000.03.1952
        8Kārlis Reinholds  ZariņšKārlis Reinholds ZariņšArbeitskollege04.12.187929.04.1963
        9Anatols DinbergsAnatols DinbergsArbeitskollege03.03.191109.11.1993
        10Uldis ĢērmanisUldis ĢērmanisBekanntschaft04.10.191510.12.1997
        11
        Juris KliesmetsLehrer11.11.189800.12.1951
        12Vilis KalniņšVilis KalniņšLehrer28.08.190011.10.1941
        13
        Lehrer
        14
        Heinrihs RūsisMitglieder der gleichen Partei12.08.188000.00.1941
        15Augusts ĀlersAugusts ĀlersGleichgesinnte07.01.191405.07.1998
        16Samners VelssSamners VelssGleichgesinnte14.10.189224.09.1961
        17Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsGleichgesinnte13.12.194315.06.2007
        18Aleksandrs JurkaAleksandrs JurkaGleichgesinnte15.02.189922.02.1992

        23.02.1905 | Dibināts pirmais Rotari klubs

        Hinzufügen Speicher

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Hinzufügen Speicher

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Hinzufügen Speicher

        23.07.1940 | ASV Samnera Velsa deklarācija par Baltijas aneksijas neatzīšanu

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter