Anatols Dinbergs

Anatols Dinbergs (1911 .g. 3.marts — 1993.g. 9.novembris) Dr.Anatols Dinbergs dzimis Rīgā, inženiera Alfrēda Dinberga, vēlākā Saeimas deputāta, ģimenē. 1936.gadā beidzis Latvijas Universitātes juridis ko fakultāti, iegūstot bakalaura grā du. 1931.gadā, parallēli tieslietu stu dijām, beidzis Rīgas Finanču institū tu. 1943.-46.g. studējis polītiskās zi nātnes Džordžtaunas universitātē Va šingtonā, kur 1953.gadā ieguvis dok tora grādu politoloģija par disertāciju "The Incorporation of Latvia into the Soviet Union m 1940-41". Latvijas Ārlietu ministrija sācis darbu 1932.gadā. Bijis sekretārs Juri diskajā, Konsulārajā un Rietumu de partamentā. 1934.-35.g. strādājis Lat vijas sūtniecībā Polijā. 1935.-37.g. strādājis Ārlietu ministrijas Juridiska jā departamentā. 1937.gadā nozīmēts par vicekonsulu Latvijas ģenerālkon sulātā Ņujorkā, bet 1941.gadā pār celts darbā uz Latvijas sūtniecību Va šingtonā, kur ieņēmis sekojošus ama tus: 1941.-48.g. — atašejs; 1948.-49. g. — Charge d'Affaires ad interim; 1949.-53.g. — pirmais sekretārs; 1953.-54. g. — Charge d'Affaires ad interim; 1954.-70.g. — padomnieks; 1970.-91. g. — Charge d'Affaires. Sūtniecības vadītāja, Latvijas Re publikas pilnvarotā lietveža pienāku mus Anatolam Dinbergam nācās uz ņemties jau pēc Latvijas Republikas sūtņa Dr.A.Bīlmaņa nāves 1948.gadā līdz sūtņa J.Felmaņa iecelšanai gadu vēlāk, kā arī pēc pēdējā aiziešanas aiz saulē 1953.gadā līdz sūtņa A.Spekkes pārnākšanai uz sūtniecību Vašingtonā no Romas. 1970.gadā, sūtnim A. Spekkem aizejot pensijā, Dr.A.Din bergs uzņemas pastāvīgu sūtniecības vadību kā Charge d'Affaires. Latvijas diplomātiskie pārstāvji savā sanāk smē Parīzē izraudzīja Dr.Dinbergu par Latvijas Republikas diplomātiskā dienesta vadītāju. Dr.Dinbergs iecēla Latvijas pārstāvjus Anglijā, Austrāli jā, Francijā, Kanādā un Vācijā, kuri aktīvi darbojās savās rezidences valstis, pastāvīgi atgādinot to valdī bām, ka Latvija ir okupēta valsts un Latvijas tauta smok padomiskās im pērijas jūgā. Sie biogrāfiskie dati maz ko izsaka par Dr.Dinberga mūža darbu, nesavtī gi kalpojot savai tēvzemei. Dr.Din bergs pusgadsimtu veltīja visus savus spēkus Latvijas starptautiski tiesiskā statusa uzturēšanai brīvajā pasaulē, lai Latvijas karogs lepni plīvotu pa saules metropolēs par spīti visām oku pācijas varām. Jau tūlīt pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā Dr.Dinbergs sūtņa Bīlma- ņa uzdevumā sāka apzināt visus Lat- vijas aktīvus Amerikas bankās un, pa- teicoties Dr.Dinberga neatlaidībai, Latvija nosargāja visus savus aktīvus ASV bankās, kuri sastāda nozīmīgu da|u no Latvijas valūtas rezervēm arī Šodien. Jauns pagrieziens Latvijas sūtniecī- bas un tā vadītāja darbā sākās 1988. gadā, kad Latvijā sākās Trešā atmo- da. Dr.Dinbergs ne tikai uzmanīgi se- koja notikumu attīstībai okupētajā Latvijā, bet arī aktīvi piedalījās šajās vēsturiskajās norisēs, uzņemot sūtnie- cībā to Latvijas organizāciju pārstāv- jus, kuri bija uzsākuši cīņu par Latvi- jas neatkarības atgūšanu un izplatīja informāciju par Latviju pa diplomā- tiskiem kanāliem. Pēc Latvjas Neatkarības deklarā- cijas pieņemšanas 1990.gada 4.maijā Dr.Dinbergs pakāpeniski uzsāka un attīstīja sakarus starp Latvijas Ārlietu ministriju, sūtniecību Vašingtonā un Latvijas ārpolitisko dienestu, nesavtīgi daloties ar savu pusgadsimtu krāto gudrību un diplomātiskā darba pieredzi. 1991.gada septembrī, kad Latvijas karogs uzvijās pie Apvienoto nāciju organizācijas mītnes īstriveras krast- malā Ņujorkā, Dr.Dinbergs tika nozī- mēts par Latvijas Republikas pilnva- roto pārstāvi pie ANO, bet 18.sep- tembrī — par pirmo Latvijas ārkārtē- jo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs. Reizē ar Latvijas neatkarības atgū- šanu mainījās gan vēstniecības darba saturs, gan nesamērojami palielinājās tā apjoms, bet Dr.Dinbergs veltīja vi- sus savus spēkus un nenovērtējamo pieredzi, lai nostiprinātu vēl tik traus- lo Latvijas neatkarību un attīstītu Latvijas un ASV attiecības principiāli jaunos apstākļos. Bet gadi prasīja sa- vu un 1922.gada decembrī Dr.Din- bergs atstāja vēstnieka posteni, bet neatstāja vēstniecību, turpinot pildīt padomnieka amatu, cenšoties atstāt visu savu gudrību un pieredzi sava darba turpinātājiem un strādāt Latvi- jas labā, kā to darīja visu mūžu. 1993.gada 9.novembra rītā aprāvās Latvijas pieredzējušflkā diplomāta dzī- ves pavediens, dzīves, kura visa bija atdota kalpošanai Latvijas valstij un tautai. Bija studentu korporācijas Fraternitas Lettica filistrs. Avots:Brīvā Latvija, 1993.

1937. g. beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti, jurisprudences maģistra grāds. 1953. g. Džordžtaunas universitātē ieguvis doktora grādu politiskajās zinībās. 1914. - 1918. g. ar vecākiem bēgļu gaitās Vitebskā. LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - no 1932. g. septembra praktikants ĀM. 1933. - 1934. g. ārštata III šķ. darbvedis goda konsulātā Lodzā. 1934. - 1935. g. III šķ. korespondents ĀM Rietumu nodaļā un Juridiskajā nodaļā. No 1937. g. jūnija sekretāra palīgs konsulātā Ņujorkā, no septembra - atašejs. Nav atzinis padomju okupācijas laika Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nav pakļāvies to lēmumiem (1940. g. oktobrī atbrīvots no amata ārlietu resora likvidācijas dēļ). Latvijā nav atgriezies. Ar sūtņa Vašingtonā A. Bīlmaņa lēmumu 1940. g. septembrī iecelts par vicekonsulu, konsula p. v. i. 1941. g. janvārī pārcelts par atašeju sūtniecībā Vašingtonā (konsulāts tika likvidēts). No 1949. g. jūnija - 1. sekretārs, no 1954. g. novembra - sūtniecības padomnieks. Bijis pagaidu pilnvarotais lietvedis (1948. g. jūlijs - 1949. g. jūnijs; 1953. g. augusts - 1954. g. maijs). No 1970. g. oktobra - pilnvarotais lietvedis, sūtniecības vadītājs. No 1971. g. marta arī ģenerālkonsuls ASV. No 1971. g. septembra vadījis Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. No 1971. - 1989. g. sasaucis deviņas diplomātisko pārstāvju sanāksmes, 1990. g. aprīlī - diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku apspriedi, bet 1991. g. aprīlī - Neatkarīgās Latvijas ārlietu dienesta darbinieku apspriedi. Iecēlis goda konsulus ASV, Austrālijā un Francijā, sūtniecības vadītājus Londonā, Latvijas interešu pārstāvjus Vācijā. Pēc valsts neatkarības atgūšanas un starptautiskās atzīšanas - vēstnieks ASV (1991. g. septembris - 1992. g. decembris), pastāvīgais pārstāvis ANO (1991. g. septembris - decembris). No 1992. g. decembra līdz mūža beigām padomnieks vēstniecībā ASV. 1993. g. apbalvots ar Latvijas Republikas Ministru padomes Goda rakstu.