Samners Velss

Bedžamins Samners Velss bija ASV valdības ierēdnis, politiķis, diplomāts. Viņš bija ASV prezidenta Franklina Delano Rūzvelta galvenais politiskais padomnieks no 1937.-1943. gadam.

Velsa deklarācijas autors, kas pasludināja Baltijas valstu okupāciju par nelikumīgu; šai deklarācijai vēlāk pievienojās vairāk kā 50 valstis un politiku uzturēja līdz pat Baltijas valstu okupācijas izbeigšanai. Viens no ANO idejas veidotājiem un virzītājiem.

***

New York Times  1941 gadā, kara sākumā par viņu rakstīja : "Tall and erect, never without his cane,...he has enough dignity to be Viceroy of India and...enough influence in this critical era to make his ideas, principles, and dreams count."

***

S. Velss piedzima Ņujorkā, slavenu un turīgu politiķu ģimenē, kura piederēja pie tā laika slavenāko ģimeņu loka. Viņa senčos bija gubernatori, senatori, politiķi, uzņēmēji, tai skaitā, viņa tante bija Karolīne Astore, viena no bagātākajām sievietēm ASV; radniecība saistīja arī ar Rūzveltu ģimeni.

1902. gadā, 10 gadu vecumā Velss iestājās Ņujorkas Miss Kērnijas zēnu skolā.

1904. gada septembrī viņš uzsāka mācības Grotona skolā (Masačūsetsa), kurā mācījās 6 gadus. Skola bija pazīstama ar ekskluzīvu pasniedzēju un audzēkņu sastāvu; priekšmeti tika pasniegti "spartiski-kristīgā garā".

1905. gadā viņs dzīvoja vienā istabā ar Eleonoras Rūzveltas brāli, kā arī piedalījās kā "pāžs" viņas laulību ceremonijā.

Pēc Grotona skolas beigšanas Velss iestājās Hārvarda koledžā, kurā 3 gadus studēja "ekonomiku, ibēriešu literatūru un kultūru" Perfekti apgūst spāņu valodu, kas vēlāk noder diplomātiskajā dienestā.

1914. g. beidza Hārvarda koledžu un sekojot Rūzvelta padomam iestājas diplomātiskā dienestā

1915.g. 14. aprīlī viņš apprecējās ar Esteri Sleiteri, kura piederēja pie vienas no bagātākajām tekstilrūpnieku dzimtām ASV.

Laulībā piedzima 2 dēli: Bendžamins Velss (1916–2002), (New York Times korespodents) un Arnolds Velss(1918–2002).

1919. gadā pēc vairākiem gadiem dienestā Latīņamerikā, Velss tika nozīmēts par Latīņamerikas lietu pārvaldes vadītāju.

1922. gadā viņš šo amatu pameta, jo viņam ir domstarpības ar vadību attiecībā uz militāra spēka lietošanu "ASV investīciju aizsardzībai" Latīņamerikā.

Drīz vien Velss tika uzaicināts atpakaļ dienestā.

1923.g. laulība tika škirta, jo Velss mājās praktiski neuzturējās un par sievu īpaši nerūpējas

1924. gadā Velss darbojas kā ASV Prezidenta Kūlidža speciālais sūtnis Hondurasas jautājumu risināšanai.

1925. gadā Velss apprecējās otrreiz, ar Matildi Taunsendu. Pret to protestēja viņa priekšnieks- prezidents Kūlidžs, jo Matilde nesen šķīrusies no viņa drauga, kāda senatora.

Velss dienestu pameta un nodevās rakstīšanai.

1928. gadā iznāca vinā sarakstītā Dominikānas Republikas vēsture 2 sējumos- Naboth's Vineyard: The Dominican Republic, 1844-1924. Šajā laikā viņš strādāja arī kā neoficiāls Dominikānas republikas prezidenta padomnieks

1932. gadā Velss iesaistījās Rūzvelta vēlēšanu kampaņā, kā ārlietu programmas izstrādātājs un viens no galvenajiem kampaņas finansētājiem.

1933. gadā Velss kā speciālais prezidenta sūtnis tika nosūtīts uz Kubu, kurā tajā laikā notiek revolūcija pret prezidentu Mačado. Taču Velsa ieteikums- atbrīvot politiskos opozicionārus, negūst Mačado atbalstu, kas šādu ieteikumu uzskata par "ASV koloniālās politikas uzspiešanu", tādēļ Velss uzsāka sarunas ar Kubas militārajiem komandieriem, lai gūtu to atbalstu un piespiestu Mačado atkāpties no amata. Valsts vadība nonāca Batistas rokās.

1937. gadā Rūzvelts nozīmēja Velsu par Valsts Sekretāra vietnieku (Under Secretary).

1940.gada 23.jūlijā kā ASV valsts sekretāra vietnieks S.Velss nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV neatzīst Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā.

Šis paziņojums kļuva pazīstams kā Velsa deklarācija un kļuva par pamatu ASV ārpolitikai, kas neatzina PSRS (Krievijas) varas leģitimitāti Baltijas valstīs.

Šai nostādnei vēlāk pievienojās vairāk nekā 50 pasaules valstis, un tā kalpoja kā atbalsts Latvijas valstiskās neatkarības idejai okupācijas gados.

Viņš rakstīja, ka :  "annexation was not only indefensible from every moral standpoint, but likewise extraordinarily stupid"

Pēckara gadi. Velss tiek uzskatīts par vienu no Apvienoto Nāciju Organizācijas "autoriem",

S. Velss nomira 1961. gada 24. septembrī,  Bernardsvillā, Ņūdžersijā] 

Apglabāts Rock Creek Cemetery kapsētā, Vašingtonā

Sarakstījis grāmatas:

• Naboth's Vineyard (1928)
• The World of the Four Freedoms (1943, speeches)
• The Time of Decision (1944)
• The Intelligent American's Guide to Peace (1945)
• Where Are We Heading? (1946)
• Seven Decisions That Shaped History (1950)

Avoti: nekropole.info, news.lv, wikipedia.org, vēstniecību lapas.