Vilnis Zariņš

                 Vilnis Zariņš bija latviešu filozofs, tulkotājs un politiķis. Filozofijas doktors, LZA korespondētājloceklis.

Dzimis Jūrmalā.

Daudzus gadus mācījis filozofijas vēsturi Latvijas Universitātē. Tulkojis latviski R.Dekarta, Voltēra, D.Didro,  F.Larošfuko un arī citu autoru sacerējumus filozofijā un vēsturē.

Vilnis Zariņš bijis ilggadējs filozofijas vēstures pasniedzējs Latvijas Universitātē un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, filozofijas doktors, LZA korespondētājloceklis.

 V.Zariņa pētniecības tēmas saistās ar klasiskā humānisma vērtībām Latvijā un klasiskās kultūras vietu latviešu sabiedrības apziņā.

V.Zariņš darbojies izdevniecībā “Zvaigzne”, vēlāk “Zvaigzne ABC”, aizsācis pagātnes domātāju darbu sēriju “Avots”, bijis tās redkolēģijas loceklis, tulkotājs, zinātniskais redaktors, priekšvārdu un komentāru autors aptuveni 25 pasaules filozofijas klasiķu – Voltēra, Didro, Larošfuko, Dekarta un citu – tekstu sagatavošanā izdošanai latviešu valodā; no vācu valodas latviskojis arī Laodzi darbu “Dao un De”.

Līdzās zinātniskajai darbībai Vilnis Zariņš ir daudzu publicistisku rakstu autors, rakstījis arī “Latvijas Avīzei”.

Filozofs pazīstams arī ar savu darbību Latvijas neatkarības atjaunošanā, valsts un Rīgas kultūras un politiskajā dzīvē.

Viņš bija Rīgas domes deputāts partijas TB/LNNk rindās, Latvijas Prezidenta vēstures komisijas loceklis, Rīgas Latviešu biedrības padomes loceklis, Latvijas Gētes biedrības biedrs.

Monogrāfijas

• Brīvības pievārtē. Rīga: FSI, 2005. 151 lpp.
• Kam pieder nams? Rīga: FSI, 1999. 181 lpp.
• Kraukļu un cīruļu laiks. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 270 lpp.

Tulkojumi

• Andrē Bendžebārs, Mūsdienu pasaule. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 128 lpp.
• Fransuā VI de Larošfuko, Maksimas. Rīga: Zvaigzne, 1992. 104 lpp.

"...Latviešu tautu nevajagot izcelt. Latvijā esot arī mazākumtautības, kurām vajadzīgas tādas pašas tiesības. Viņi noklusē to, ka vispārējās cilvēktiesības Latvijā ir visiem iedzīvotājiem. Latvijas mazākumtautībām, izņemot līvus un čigānus, ir savas nacionālās valstis, kur šo tautu kultūra dominē. Līvu un čigānu kopskaits ir maza daļa no viena procenta Latvijas iedzīvotāju.

Latvijā dzīvojošiem baltkrieviem Baltkrievija un krieviem Krievija ir vietas, kur viņi var būt saimnieki, var netraucēti attīstīt un kopt savu valodu un kultūru, kā paši vēlas. Latvijas lietuviešiem šāda zeme ir Lietuva, poļiem Polija, un tā visām tautām.

Arī latviešiem ir tiesības veidot savu nacionālu valsti, vienīgo valsti pasaulē, kurā dominē latviešu tauta, tās valoda un kultūra. Protams, jādomā arī par mazākumtautībām, lai tām būtu iespējas iekļauties Latvijas valstī, lai visiem viņu bērniem būtu tiesības un pienākums līdz augstai prasmes pakāpei apgūt valsts valodu un augt par Latvijas patriotiem..."

Brālis - Dainis Zariņš, mūzikas pedagogs

Par Vilni Zariņu apkopoti materiāli arī šeit - http://www.barikadopedija.lv/raksti/Vilnis_Zari%C5%86%C5%A1