de

Pauls Dzērve

Pauls Dzērve (1918–1961) bija latviešu ekonomists, ekonomikas zinātņu kandidāts. 

LPSR ZA korespondētājloceklis (1958–60; atjaunots 1988. gadā pēc nāves).

LPSR ZA Ekonomikas institūta direktora vietnieks (1953), direktors (1958), kura vadībā izstrādāja Latvijas PSR attīstības koncepciju, kas paredzēja racionālāku rūpniecības ģeogrāfisko izvietojumu, tādu nozaru attīstību, kam vajag mazāk izejvielu un darbaspēka (elektronika, precīzā aparātbūve u.c.), kā arī patēriņa preču ražošanas paaugstināšanu. 

1959. gada beigās tika apsūdzēts nacionālkomunismā un 1960. gadā atstādināts no amata. Paulu Dzērvi pamatoti uzskata par nacionālkomunistu ideoloģisko līderi.

Gājis bojā neskaidros apstākļos.

Dzīvesgājums

Dzimis 1918. gada 3. septembrī. Studēja tautsaimniecību Latvijas Universitātē pie profesora Arnolda Aizsilnieka, līdztekus kopā ar E. Berklavu, P. Kurli u. c. darbojās komunistiskajā pagrīdē. Otrā pasaules kara laikā bija Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīzijā. Pēc kara bija LPSR komjaunatnes CK sekretārs un pabeidza studijas LVU. Pēc tam mācījās aspirantūrā Ļeņingradā, no 1953. lîdz 1958. gadam bija ZA Ekonomikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, bet pēc Friča Deglava nāves no 1958. līdz 1960. gadam šī institūta direktors.

Viņš pētīja Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvas, izstrādāja programmu "Latvijas PSR tautsaimniecības perspektīvas", kurā paredzēja Latvijas tautsaimniecību orientēt uz vietējām vajadzībām, palielināt B grupas produktu attīstību salīdzinājumā ar A grupu, atbalstīt zinātņietilpīgās nozares, piemēram, radiotehniku. Viņš protestēja pret forsētu Latvijas industrializāciju un ražotņu celtniecību tālu no izejvielu bāzēm, arī pret līdz ar izejvielām importētu darbaspēku.

P. Dzērve bija Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts un komisijas vadītājs. 1959. gada beigās Arvīds Pelše sakarā ar apvainojumiem revizionismā un nacionālismā P. Dzērvi ne tikai atcēla no Ekonomikas institūta direktora posteņa, bet arī 1960. gada 13. jūnijā lika izslēgt no Zinātņu akadēmijas sastāva un norīkoja strādāt rūpnīcā "Autoelektropribor" par ceha ekonomistu.

Miris 1961. gada 21. decembrī neskaidros apstākļos autokatastrofā pie Ropažu dzelzceļa pārbrauktuves. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

Darbi

  • 1929-1933. g. ekonomiskā krīze buržuāziskajā Latvijā un tās īpatnības. Latvijas Valsts Izdevniecība, 1953. - 238 lappuses
  • Padomu Latvijas 15 gadi: Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika, 1940-1955. LVI, 1955.
  • Pēteris Stučka. LVI, 1957. - 167 lpp.

 

Ursache: Rīgas dome

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Ija Meldere-DzērveIja Meldere-DzērveEhefrau17.03.191511.05.1982
        2
        Emilija DzērveRelative00.00.188505.11.1966
        3Fricis  DeglavsFricis DeglavsArbeitskollege27.05.189818.09.1957
        4Osvalds DarbiņšOsvalds DarbiņšGleichgesinnte30.08.190502.05.1983
        5
        Rafaels BlūmsGleichgesinnte10.11.191422.05.1998
        6Edgars MūkinsEdgars MūkinsGleichgesinnte00.00.191521.11.1984
        7Kārlis OzoliņšKārlis OzoliņšGleichgesinnte31.08.190515.08.1987
        8Pāvels PizānsPāvels PizānsGleichgesinnte03.09.191812.06.1971
        9Voldemārs KalpiņšVoldemārs KalpiņšGleichgesinnte19.02.191611.02.1995
        10Vilis KrūmiņšVilis KrūmiņšGleichgesinnte27.05.191926.08.2000
        11
        Pēteris KurlisGleichgesinnte00.00.191001.05.1942
        12Eduards  BerklavsEduards BerklavsGleichgesinnte15.06.191425.11.2004
        13Vilis  LācisVilis LācisGegner12.05.190406.02.1966
        14Arvīds PelšeArvīds PelšeGegner07.02.189929.05.1983
        Schlagwörter