Vilis Lācis
- Geburt:
- 12.05.1904
- Tot:
- 06.02.1966
- Zusätzliche namen:
- Vilis Lācis, Vilis Lācis, Jānis Vilhelms Lāce, Jahn Wilhelm Lahze, Вилис Матисович Лацис, Вилис Лацис, Вилис Тенисович Лацис
- Kategorien:
- , Kommunist, Minister, Mitglied der Regierung, Nationalpreisträger, Parlamentsabgeordnete, Schriftsteller, Staatsmann
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Vilis Lācis (* 29. April./ 12. Mai 1904. in Rīnūži (jetzt Vecmīlgrāvis) bei Riga; † 6. Februar 1966 in Riga) war ein lettischer Schriftsteller und Politiker der Sowjetzeit.
Leben
Lācis wurde in eine Familie der Arbeiterklasse geboren. Er arbeitete zunächst als Hafenarbeiter in Riga und schrieb nur in seiner Freizeit. 1933 veröffentlichte er den Roman Zvejnieka dēls (Der Fischersohn), der ihn zu einem der bekanntesten und meistverkauften Schriftsteller der 1930er Jahre in Lettland machte. Seine Romane fanden nicht immer die Zustimmung intellektueller Kritiker, trafen aber den Geschmack der Massen und wurden in weiten Kreisen der Bevölkerung gelesen.
Während dieser Zeit unterhielt Lācis Kontakte mit der im Untergrund operierenden kommunistischen Partei Lettlands, die nach dem Staatsstreich 1934 von Kārlis Ulmanis verboten worden war. Wegen dieser Kontakte wurde er zeitweise von lettischen Geheimdiensten überwacht. Als Lācis jedoch als Schriftsteller immer erfolgreicher wurde und zu einem der Lieblingsautoren Ulmanis’ wurde, ordnete dieser persönlich die Vernichtung der Akten an. Lācis schrieb Leitartikel, in denen er die Regierung Ulmanis unterstützte, obwohl er im Geheimen immer noch den Kommunisten nahestand, und wurde dafür vom Staat großzügig alimentiert. Unter anderem entstand so eine teure Verfilmung von Zvejnieka dēls.
Lācis’ Verbindungen zu den Kommunisten wurden nach der Okkupation Lettlands durch die Sowjetunion offenbar. Er wurde Ministerpräsident der Lettischen SSR und diente in dieser Funktion von 1940 bis 1959. Allerdings hatte er kaum Macht, da der größte Teil der tatsächlichen Entscheidungen durch das Zentralkomitee der kommunistischen Partei getroffen wurden. Als Ministerpräsident war er jedoch mitverantwortlich für die stalinistischen Verbrechen gegen die Menschlichkeit und unterzeichnete Befehle für die Verhaftung und Deportation von mehr als 40.000 Personen.
Lācis’ Bücher wurden in mehr als fünfzig Sprachen übersetzt, wobei die russischen Übersetzungen die höchsten Auflagen erzielten. Bis heute wurde kein anderer lettischer Schriftsteller häufiger übersetzt.
Ursache: wikipedia.org, news.lv
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tenis Lācis | Vater | ||
| 2 | Karlīne Lāce | Mutter | ||
| 3 |  | Zigurds Lācis | Sohn | |
| 4 | Edvīns Lācis | Sohn | ||
| 5 | Leonīds Lācis | Sohn | ||
| 6 |  | Ojārs Lācis | Sohn | |
| 7 | Milda Lāce | Schwester | ||
| 8 |  | Marija Lāce | Ehefrau | |
| 9 | Velta Lāce | Ehefrau | ||
| 10 |  | Miķelis Bute | Schwiegervater | |
| 11 |  | Otīlija Bute | Schwiegermutter | |
| 12 | Elza Kalpiņa | Schwiegermutter | ||
| 13 | Ligita Gaubšteina | Schwiegertochter | ||
| 14 | Eduards Silmanis | Schwager | ||
| 15 |  | Mārtiņš Bute | Schwager | |
| 16 |  | Voldemārs Kalpiņš | Schwager | |
| 17 | Elmārs Briedis | Cousin | ||
| 18 |  | Pēteris Briedis | Cousin, Gleichgesinnte | |
| 19 |  | Jānis Kalnbērziņš | Arbeitskollege, Chef | |
| 20 |  | Bruno Kalniņš | Arbeitskollege | |
| 21 |  | Pēteris Blaus | Arbeitskollege, Gleichgesinnte | |
| 22 |  | Pauls Lejiņš | Arbeitskollege | |
| 23 |  | Jānis Sudrabkalns | Arbeitskollege | |
| 24 |  | Andrejs Upits | Arbeitskollege | |
| 25 |  | Pēteris Valeskalns | Arbeitskollege | |
| 26 |  | Augusts Eglītis | Arbeitskollege | |
| 27 |  | Augusts Kirchensteins | Arbeitskollege | |
| 28 |  | Justas Paleckis | Arbeitskollege | |
| 29 |  | Ivans Zujāns | Arbeitskollege | |
| 30 |  | Jūlijs Lācis | Arbeitskollege | |
| 31 |  | Mirdza Ķempe | Arbeitskollege | |
| 32 |  | Rasma Garne | Arbeitskollege | |
| 33 |  | Vikentijs Latkovskis | Arbeitskollege | |
| 34 |  | Fricis Deglavs | Arbeitskollege | |
| 35 |  | Žanis Spure | Arbeitskollege, Mitglieder der gleichen Partei | |
| 36 |  | Jānis Niedre | Arbeitskollege | |
| 37 |  | Irma Jaunzeme | Bekanntschaft | |
| 38 |  | Kārlis Ulmanis | Bekanntschaft | |
| 39 |  | Andrejs Višinskis | Bekanntschaft | |
| 40 |  | Vilis Jānis Lapenieks | Bekanntschaft | |
| 41 |  | Mihails Vetrovs | Bekanntschaft | |
| 42 |  | Eduards Berklavs | Bekanntschaft, Mitarbeiter | |
| 43 |  | Staņislavs Belkovskis | Bekanntschaft | |
| 44 |  | Vilis Samsons | Bekanntschaft | |
| 45 |  | Voldemārs Valdmanis | Bekanntschaft | |
| 46 |  | Ivans Bagramjans | Bekanntschaft | |
| 47 |  | Emīlija Benjamiņa | Chef | |
| 48 |  | Antons Juhņevičs | Gegner | |
| 49 |  | Tālrīts Krastiņš | Gegner | |
| 50 | Pauls Dzērve | Gegner | ||
| 51 |  | Ida Ingrīda Sokolova | Idol | |
| 52 |  | Jan Bersin | Kommandant | |
| 53 |  | Kornēlijs Veidnieks | Vorgänger | |
| 54 |  | Jānis Peive | Nachfolger |
04.07.1910 | Rīgā atklāj pieminekli Pēterim I
22.01.1940 | "Splendid Palace" notiek filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde
17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia
15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas
Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju
30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā
1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis
1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome
14.06.1941 | Juuniküüditamine
22.06.1941 | Baltezera krastā tiek noslepkavota grupa latviešu inteliģences
27.06.1941 | Žurnāla "Atpūta" 27.numurs
01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks
02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja
23.02.1946 | Zūru kauja
Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.
14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu
1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.
23.12.1946 | PSRS kara tribunāla prāva pret mežabrāļiem Frišbergu, Tiltiņu, Ikaunieku u.c.
22.03.1947 | LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
25.03.1949 | Märzdeportationen 1949 im Baltikum
Die Märzdeportationen 1949 waren Massendeportationen von Einwohnern der baltischen Staaten in entlegene Gebiete der Sowjetunion. Die Verhaftungen fanden vom 25. bis 28. März 1949 statt. Betroffen von den sowjetischerseits „Operation Priboi“ (Brandung, Oперация Прибой) genannten Massnahmen waren etwa 90.000 Menschen. Aufgrund der hohen Sterblichkeitsrate der Opfer wird die Aktion in verschiedenen Publikationen als Genozid eingestuft.[1] In einem Urteil von 2006 bezeichnete der Europäische Gerichtshof für Menschenrechte die Vorgänge als Verbrechen gegen die Menschlichkeit.
24.04.1949 | LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā
16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni
30.10.1956 | Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē
09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma
27.11.1959 | Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive
1959. gada 27. novembris- 1962. gada 23. aprīlis
29.12.1959 | LKP CK plēnums 1959.
23.04.1962 | Latvijas PSR 3. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs Vitālijs Rubenis
1962. gada 23. aprīlis - 1970. gada 5. maijs
