Žanis Spure
- Geburt:
- 23.09.1901
- Tot:
- 23.05.1943
- Zusätzliche namen:
- Lapa
- Kategorien:
- , Deputat, Kommunist, Oberstleutnant, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Parlamentsabgeordnete, Scout, spy, Selbstmord, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas Raiņa kapi
Žanis Spure bija komunists, PSRS slepeno dienestu darbinieks.
1939. gadā nelegāli iesūtīts Latvijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs, bija Tautas Saeimas un vēlāk Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts un tās prezidija loceklis (1940-1941), vienlaikus arī Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1941).
Dzimis 1901. gada 23. (10.) septembrī Rīgā.
Tēvs Kristaps bijis kurpnieks, dzīvojuši Rēveles (tagad Tallinas) ielā 83.
Strādājis Jelgavas policijā, 1920. gadā iestājies nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, bijis LKP Zemgales apgabala komitejas loceklis.
1922. gadā apcietināts par komunistisko darbību un 1923. gadā apmainīts pret latviešu gūstekņiem PSRS.
No 1923. gada dzīvoja Maskavā un darbojās Profinternes— komunistisko arodbiedrību starptautiskā organizācija — nodaļā par sekretāru, kas gatavoja slepenos aģentus nosūtīšanai uz ārzemēm (1925-1932).
1924.g. kad atradās Rīgā, izraisījis restorā "Soroko" kautiņu dzērumā un administatīvi sodīts. Latvis, Nr.805 (28.05.1924).
1929. gada janvārī Maskavā uz ielas nošāvis kādu Krupenkovu, par ko maigi sodīts tikai ar gadu spaidu darbu, jo jau 1930. gadā Spurem tika atjaunots partijas biedra statuss.
1935. gadā pirmo reizi uz īsu laiku nelegāli iesūtīts Latvijā, pēc atgriešanās Maskavā 1936. gadā absolvējis Rietumtautu komunistisko universitāti.
Pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas 1939. gadā kopā ar Kalnbērziņu un Deglavu nozīmēti nosūtīšanai uz Latviju, gatavojoties LKP legalizācijai.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā — Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs, Tautas Saeimas un vēlāk Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.
1940.gadā , gatavojoties "demokrātiskajām vēlēšanām" , Žanis dzīvojis Eksportostā 3 dz. 5.
Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas politdarbinieks (bataljona komisārs), frontes laikraksta "Par Padomju Latviju" redaktors.
Sakarā ar NKVD izmeklēšanu pret viņu izdarījis pašnāvību, oficiāli paziņots, ka kritis kaujās Valdaja augstienē 1943. gada 23. maijā.
Ursache: wikipedia.org, news.lv
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Augusts Kirchensteins | Arbeitskollege | |
| 2 |  | Jānis Kalnbērziņš | Arbeitskollege | |
| 3 |  | Vilis Lācis | Arbeitskollege, Mitglieder der gleichen Partei |
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā
1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.
02.08.1940 | Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā
Pēc Latvijas okupācijas, PSRS izveidotā marionešu valdība uzsāka aktīvu darbību Latvijas aneksijas "oficiālai noformēšanai"/ 1940.gada 2.augustā Padomju Latvijas delegāti Augusta Kirhenšteina vadībā noliek vainagu Ļeņina mauzolejā
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
