de

Augusts Kirchensteins

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
18.09.1872
Tot:
03.11.1963
Zusätzliche namen:
Augusts Kirhenšteins, Mārtiņa dēls, Август Кирхенштейн, А́вгуст Марты́нович Кирхенште́йн
Kategorien:
, , , Akademiemitglied, Biologe, Held der sozialistischen Arbeit, Minister, Mitglied der studentischen Körperschaft, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Professor, Staatsmann, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Rīgas Raiņa kapi

Augusts Kirhenšteins, formerly spelt Kirchenšteins was a Latvian microbiologist and educator.

He was prime minister of Latvia June 20, 1940-August 25, 1940 and Acting President of Latvia July 21, 1940-August 25, 1940. It was Kirhenšteins pro-Soviet government that requested the incorporation of Latvia into the USSR after the annexation of the country in 1940.

He became a member of the Communist Party in 1941, despite 4 his brothers were killed in Russia (USSR) in 1938 purges

He was Chairman of the Presidium of the Supreme Soviet of the Latvian Soviet Socialist Republic 1940-1952.

Ursache: wikipedia.org, news.lv

Titel Von Zu Bilder Sprachen
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv
The Foreign Minister of the Republic of LatviaThe Foreign Minister of the Republic of Latvia00.00.1918en, lv, ru

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Mārtiņš KirhenšteinsVater00.00.183500.00.1900
        2Babe KirhenšteineBabe KirhenšteineMutter29.12.184713.11.1938
        3Rudolf  KirhenšteinRudolf KirhenšteinBrüder07.05.189125.08.1938
        4
        Oskar KirxenshtejnBrüder25.07.188207.05.1938
        5
        Janis KirhensteinsBrüder
        6
        Arnold KirxenshtejnBrüder00.00.187810.10.1938
        7
        German KirxenshtejnBrüder23.12.188804.01.1938
        8
        Voldemārs Kārlis KirhenšteinsBrüder02.04.188000.00.1912
        9
        Jūlijs Konrāds KirhenšteinsBrüder00.00.188500.00.1897
        10
        Reinholds Ernests KirhenšteinsBrüder00.00.188731.12.1887
        11
        Berta KirhenšteineSchwester00.00.187700.00.1956
        12Olga KirhenšteinaOlga KirhenšteinaEhefrau
        13
        Tenis LūkinsOnkel00.00.183827.11.1889
        14
        Jevgeņijs KirhenšteinsNeffe04.06.192122.06.1995
        15Haralds LūkinsHaralds LūkinsNeffe05.06.190608.02.1991
        16
        Garijs KirhenšteinsNeffe00.00.191900.00.1941
        17
        Jurijs KirhenšteinsNeffe00.00.191600.00.1942
        18
        Leonīds KirhenšteinsNeffe08.04.192117.09.1944
        19
        Valentīns KirhenšteinsNeffe18.08.191300.03.1945
        20
        Arvīds KirhenšteinsNeffe00.00.1926
        21
        Ivars LūkinsNeffe00.00.190700.00.1942
        22
        Raisa KirhenšteinsNichte00.00.191500.00.1998
        23Paula HermanovskaPaula HermanovskaNichte00.00.188419.02.1980
        24
        Marija LiepiņaNichte27.07.188815.07.1984
        25Lidija KirhenšteineLidija KirhenšteineNichte17.01.190215.01.1943
        26
        Silvija ObovaNichte00.00.190300.00.1986
        27Marta SkulmeMarta SkulmeNichte13.05.189003.01.1962
        28Elvīra PrinceElvīra PrinceNichte07.06.192713.01.1976
        29Vera KirhenšteineVera KirhenšteineStieftochter
        30
        Anastasija KirxenshtejnSchwägerin00.00.1888
        31
        Jeļena KirhenšteinaSchwägerin00.00.188825.11.1966
        32
        Anastasija KirhenšteinsSchwägerin00.00.188800.00.1943
        33
        Aleksandra KirhenšteinsSchwägerin00.00.189615.12.1946
        34
        Jānis LūkinsGroßvater00.00.181400.00.1866
        35
        Mārete LūkinsGroßmutter
        36
        Liberts LūkinsUr-Großvater00.00.178400.00.1831
        37Fēlikss LūkinsFēlikss LūkinsCousin05.02.187528.03.1934
        38
        Karolīne Šarlote LiepiņaCousin00.00.186500.00.1957
        39Juris PabērzsJuris PabērzsArbeitskollege29.07.189122.04.1961
        40Pēteris ValeskalnsPēteris ValeskalnsArbeitskollege06.08.189908.12.1987
        41Fricis  DeglavsFricis DeglavsArbeitskollege27.05.189818.09.1957
        42Vikentijs LatkovskisVikentijs LatkovskisArbeitskollege20.06.189905.11.1983
        43Žanis SpureŽanis SpureArbeitskollege23.09.190123.05.1943
        44Jānis KalnbērziņšJānis KalnbērziņšArbeitskollege17.09.189304.02.1986
        45Ludvigs KalniņšLudvigs KalniņšArbeitskollege08.01.188624.03.1968
        46Augusts EglītisAugusts EglītisArbeitskollege00.00.189610.09.1966
        47Vilis  LācisVilis LācisArbeitskollege12.05.190406.02.1966
        48Irma JaunzemeIrma JaunzemeBekanntschaft27.09.189717.04.1975
        49Austra Ozoliņa KrauzeAustra Ozoliņa KrauzeBekanntschaft13.12.189011.07.1941
        50Margrieta Milda AuliņaMargrieta Milda AuliņaMitarbeiter30.05.190713.05.1980
        51Pauls LejiņšPauls LejiņšMitarbeiter26.02.188327.03.1959
        52Pēteris BlausPēteris BlausGleichgesinnte23.08.190006.01.1971
        53Alfons NoviksAlfons NoviksGleichgesinnte13.02.190812.03.1996
        54Voldemārs  SalnaisVoldemārs SalnaisGegner20.05.188604.08.1948
        55Žanis CelmsŽanis CelmsOpfer12.11.188504.11.1977

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Hinzufügen Speicher

        17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia

        Hinzufügen Speicher

        15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas

        Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju

        Hinzufügen Speicher

        27.07.1940 | Notiek pēdējais Kara skolas izlaidums. Tajā piedalās A. Kirhenšteins

        Hinzufügen Speicher

        30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā

        1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.

        Hinzufügen Speicher

        02.08.1940 | Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā

        Pēc Latvijas okupācijas, PSRS izveidotā marionešu valdība uzsāka aktīvu darbību Latvijas aneksijas "oficiālai noformēšanai"/ 1940.gada 2.augustā Padomju Latvijas delegāti Augusta Kirhenšteina vadībā noliek vainagu Ļeņina mauzolejā

        Hinzufügen Speicher

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā

        Hinzufügen Speicher

        14.06.1941 | Soviet act of genocides against non-russians. The June deportations

        Hinzufügen Speicher

        14.06.1941 | Litene. Latvian "Katyn"

        After occupation of Latvia in 1940, part of "neutral" former Latvian Army officeers were included in the staff of Red Army. On 14 of June 1941, under cover of the military manouvres about 400 Latvians were surrounded, disarmed and those who captured, sent to Norilsk. Major part of deported were killed in exile (80 or ~20% survived)

        Hinzufügen Speicher

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Hinzufügen Speicher

        13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus

        Hinzufügen Speicher

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Hinzufügen Speicher

        08.05.1945 | WW2. Courland pocket. Ezere. Signing place of surrender of German Army

        Hinzufügen Speicher

        23.02.1946 | Zūru kauja

        Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.

        Hinzufügen Speicher

        14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Hinzufügen Speicher

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Hinzufügen Speicher

        25.03.1949 | Acts of genocide: 94779 Estonians, Latvians and Lithuanians, labeled as enemies of the people, were deported

        Operation Priboi ("Coastal Surf") was the code name for the Soviet mass deportation from the Baltic states on March 25–28, 1949, called March deportation by Baltic historians. Very often historians mismatch these acts of genocide with politically based purges in Soviet Union.

        Hinzufügen Speicher

        16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter