Jānis Niedre

Rakstnieks, literatūras kritiķis, folklorists.

Dzimis 1909.gada 24.maijā Novgorodas guberņā, Tihvinā. Bērnībā dzīvojis Rožupes pagasta Jaujās (agrāk Līvānu pagasts), kur vecāki 1913.gadā nopirka zemi. Mācījies Štikānu un Līvānu pamatskolās, Jēkabpils pamatskolā.

1928-30 studējis LU un 1931-33 Rīgas komercinstitūtā. 1928-34 strādājis Valsts Vēstures muzejā,

1934  jūnijā uzņemts komunistu partijā, strādā pagrīdes tipogrāfijā. Septembrī apcietināts, uz 3 gadiem ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā.

1938-39  V.Ķuzes fabrikas direktora privātbibliotekārs un darbvedis Veselības aizsardzības biedrības darba higiēnas sekcijā.

1940-41 atbildīgos padomju amatos - Preses un biedrību departamenta direktors, Izdevniecību un preses galvenās pārvaldes priekšnieks, Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes (VAPP) priekšnieks, Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdēttājs (tās biedrs no 1940.g. oktobra) un žurnāla "Советская Латвия" atbildīgais redaktors.

1941  kara laikā dzīvo Maskavā. Rakstnieku savienības valdes atbildīgais sekretārs līdz 1943.g., Vissavienības Radiokomitejas redaktors, Sovinform biroja darbinieks. 

1940- 47 LPSR AP Prezidija loceklis un sekretāra v.i.,1.sasaukuma deputāts. Pēc kara VAPP priekšnieka vietnieks.

1946 -48 Skolotāju institūta katedras vadītājs, 1946-52 ZA Etnogrāfijas un folkloras institūta direktora vietnieks un sektora vadītājs.

1948-49  LVU Filoloģijas fakultātes dekāna v.i.,  pasniedzējs līdz 1953.g.

1949 ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju "Latviešu folklora, " docenta kvalifikācija.

1952-53 "Latviešu literatūra" 1. un 2.sējums.

1953-59 Rakstnieku savienības prozas konsultants. Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums 1959.g.

1972  LPSR Valsts prēmija par dokumentālo romānu triloģiju "Katrs ar savu laimi dzimst", "Saliņa bangojošā okeānā" un "Es biju, esmu, būšu drīz".

Rakstījis biogrāfiskus un vēsturiskus romānus.

Apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni un ordeni "Goda zīme".

Apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Avots: Ilgonis Bērsons "Padomju Latvijas rakstnieki", 1976.g.

****
No publikācijas NRA.lv :
Divi avoti par Staņislava Belkovska uzrādītāju nosauc ar rakstnieka vārdu greznoto padomju okupācijas režīma funkcionāru Jāni Niedri (arī Niedru, 1909-1987).

Tiklīdz padomju okupācijas režīmu Latvijā bija nomainījis vācu okupācijas režīms, tā vietējās pašpārvaldes oficiozs Tēvija 1941. gada 8. jūlijā zem virsraksta Jānis Niedre čekista lomā pastāstīja, ka «pagājušā gada augustā Belkovskis saņēmis no Niedres personīgu aicinājumu ierasties čekas namā Stabu un Brīvības ielas stūrī, kur toreiz vēl atradās Iekšlietu ministrija un sēdēja «rakstnieks» (attiecīgās ministrijas Preses un biedrību departamenta direktors - A. K.) Niedre. (..) Kad viņi abi ieradušies čekas namā, Niedre, laipni smaidot, kabinetā aicinājis Belkovski, bet sieva palikusi ārpusē. Pēc brīža durvis atvērušās, un viņas vīrs iznācis bāls un tikko spējis pateikt «ardievu, ardievu». Niedre Belkovski aizvedis pie Viļa Lāča» (iekšlietu ministra) un pēc tam «no Viļa Lāča telpām Niedre izvedis Belkovski pie čekas izejas durvīm, kur jau stāvējusi slēgta mašīna. Tanī Belkovskis iesēdināts un aizvests» galu galā uz Baltezeru nošaušanai.

Gandrīz pusgadsimtu vēlāk šo pašu sižetu ar daudzām detaļām apaudzējis V. Viļčuks kā galvenais liecinieks Mārtiņa Poiša lielapjoma publikācijā "Provokācija" avīzes Literatūra un Māksla 1989. gada 1. jūlija numurā. Viņaprāt, Jānis Niedre atriebies S. Belkovskim par gandrīz desmit gadus senu, publisku pazemojumu. V. Viļčuks un S. Belkovskis nejauši gadījušies klāt brīdī, kad J. Niedre lielījies ar savu nupat kā - 1932. gadā - izdoto grāmatu Ķeceris Latgalē, bet S. Belkovskis viņu apklusinājis: «Mīļais biedri Niedre! Tu vēl esi jauns. Tev vēl visa dzīve priekšā - kaunēties vajadzēja! «Es kā Bokačo» (1313-1375; aprakstījis garīdznieku draiskulības noveļu krājumā Dekamerons - A. K.). Vai tu zini, kas ir šis lieliskais renesanses gars Bokačo? Tu taču neesi cienīgs, lai tev atļautu Bokačo kurpes nopucēt.» Pēc V. Viļčuka vērtējuma, klātesošajiem neesot patikusi J. Niedres lielīšanās, bet S. Belkovska nebūt ne pazemīgais uznāciens ļoti paticis.