Kārlis Ulmanis
Kārlis Ulmanis
- Geburt:
- 23.08.1877
- Tot:
- 20.09.1942
- Zusätzliche namen:
- Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis, Kārlis Ulmanis, Karlis Augusts Vilhelms, Карлис Улманис, Ка́рлис Аугустс Вилхелмс У́лманис
- Kategorien:
- , , Bärentöterorden / Kriegsorden, Geschäftsmann, Mitglied der studentischen Körperschaft, Offiziell, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Politiker, Präsident
- Nationalitäten:
- lette
- Monument:
- Aptuvena Kārļa Ulmaņa kapa vieta
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Ursache: wikipedia.org, news.lv, nekropole.info
| Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41 | lv | |||
 | Brīvības piemineklis | lv, ru | |||
 | The Foreign Minister of the Republic of Latvia | 00.00.1918 | en, lv, ru |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
03.12.1905 | Latvia was among first countries, where voting rights for women were introduced
21.12.1905 | Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"
29.04.1917 | Valkā nodibina Latviešu zemnieku savienību
Par tās vadītāju ievēl Kārli Ulmani. Drīzumā partijā iestājas ap 20,000 biedru un jau tā paša augustā tā kļūst par masveidīgāko partiju neatkarību vēl neatguvušās Latvijas teritorijā.
29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
08.03.1918 | Soļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste
1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste
15.03.1918 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"
22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste
1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.
17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana
Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim
18.11.1918 | Unabhängigkeitserklärung Tag Lettlands
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pilnvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
02.01.1919 | Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu
05.01.1919 | Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu
Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību
15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja
20.03.1919 | Rīkojums № 883 - Dibināta Latvijas Aizsargu organizācija
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība
10.05.1919. — 26.07.1919.
22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas
A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu
27.06.1919 | Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā
1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
24.08.1919 | Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Valmieras apriņķa Kokmuižā, apmeklē 6. Rīgas kājinieku pulku.
28.09.1919 | Rīgā atklāta Latvijas Universitāte uz Baltijas Tehniskās Augstskolas bāzes
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
14.10.1919 | Brīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājā
17.10.1919 | West-Russian army attacks HMS Dragon
On 17 October in 1919, the British cruiser HMS Dragon which supported the Latvian army to protect Riga from West Russian Volunteer army was struck, and nine sailors lost their lives. Four were injured.
03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem
10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns
11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga
On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.
14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu
4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas
1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem
1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.
21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka
25.11.1919 | Latvian War of independence. Latvia declares war to Germany
30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas
03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.
30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
30.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem
11.04.1920 | Uz autoceļa Lubāna-Dzelzava notika neveiksmīgs atentāts pret Kārli Ulmani
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība
Darbība 20.6.1920- 18.6.1921
06.08.1920 | Sākās Bulduru konference, kurā tika izstrādāta Baltijas Antantes koncepcija
11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums
26.01.1921 | Republic of Latvia achieved the recognition de iure
On 26 January, 1921, the efforts of the Minister of Foreign Affairs, Zigfrīds Anna Meierovics, the Latvian diplomats and all of the officials of the Foreign Service achieved the goal – the Republic of Latvia achieved the recognition of its legitimate international status.
01.02.1921 | Latvia recognsed de jure by Germany
27.04.1921 | Pie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājums
02.10.1921 | Vēršu un traktoru sacīkste Ūziņos ar agronoma K. Ulmaņa piedalīšanos
Pasākumu apmeklē ap 2000 skatītāju. Kā pirmais ar 2 stundu runu uzstājas pirmais LR Ministru przidents K. Ulmanis. Pasākumā piedalās arī ģenerālis J. Balodis.
15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme
14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents - Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu
Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.
06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu
24.12.1925 | Latvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdība
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1925. gada 24. decembra līdz 1926. gada 6. maijam
07.05.1926 | Latvijas 9. Ministru kabinets - A. Alberinga valdība
Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 7. maija līdz 18. decembrim
08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals
03.03.1930 | Lāčplēsis (filma)
27.03.1930 | Latvijas 13. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 3. valdība
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 27. marta līdz 5. decembrim
09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis
22.06.1932 | Tiek atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks"
03.11.1933 | Herberts Cukurs pašizgatavotā lidmašīnā sasniedza bijušo Kurzemes koloniju Gambiju
1933.gada 3.novembrī, pēc divu mēnešu sarežģīta lidojuma ar pašizgatavotu lidmašīnu Gambijā bija nolaidās latviešu aviators Herberts Cukurs.
17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam
15.05.1934 | Staatsstreich vom 15. Mai 1934 in Lettland
16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.
12.09.1934 | Baltic Entente
28.05.1935 | Kāds fotogrāfs vēstulē Kārlim Ulmanim lūdz aizdevumu fotoizstādes atklāšanai un firmas dibināšanai
Kārlis Ulmanis savā prezidentūras laikā noteikti saņēma daudzas visai dīvainas vēstules. Šī neapšaubāmi ir viena no tām..
18.11.1935 | Tiek atklāts Brīvības piemineklis Rīgā
02.08.1936 | Dundagā viesojas Kārlis Ulmanis
26.09.1936 | Svinīga pirmā ķieģeļa iemūrēšana Armijas Ekonomiskajam veikalam
13.10.1936 | Sākas lauku īpašumu nosaukumu latviskošana
1936.gada 13.oktobrī Ministru kabinets pieņem un Valsts Prezidents izsludina “Likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu”
16.11.1936 | Tiek atklāts tilts pār Daugavu Jēkabpilī
Tilts savienoja Krustpili un Jēkabpili
22.05.1937 | 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.
17.11.1937 | "Pērkoņkrusta" atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani
10.06.1938 | Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam
07.06.1939 | Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju
01.09.1939 | Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”
01.09.1939 | Invasion of Poland
The Invasion of Poland, also known as the September Campaign or 1939 Defensive War (Polish: Kampania wrześniowa or Wojna obronna 1939 roku) in Poland and the Poland Campaign (German: Polenfeldzug) or Fall Weiß (Case White) in Germany, was an invasion of Poland by Germany, the Soviet Union, and a small Slovak contingent that marked the beginning of World War II in Europe. The German invasion began on 1 September 1939, one week after the signing of the Molotov–Ribbentrop Pact, while the Soviet invasion commenced on 17 September following the Molotov-Tōgō agreement which terminated the Russian and Japanese hostilities (Nomonhan incident) in the east on 16 September. The campaign ended on 6 October with Germany and the Soviet Union dividing and annexing the whole of Poland.
28.09.1939 | German–Soviet Treaty of Friendship, Cooperation and Demarcation
The German–Soviet Treaty of Friendship, Cooperation and Demarcation (also known as the German–Soviet Boundary and Friendship Treaty) was a treaty signed by Nazi Germany and the Soviet Union on September 28, 1939 after their joint invasion and occupation of Poland. It was signed by Joachim von Ribbentrop and Vyacheslav Molotov, the foreign ministers of Germany and the Soviet Union respectively. The treaty was a follow up to the Molotov–Ribbentrop Pact, which the two countries had signed on August 23, prior to their invasion of Poland and the start of World War II in Europe. Only a small portion of the treaty was publicly announced.
