Alfrēds Bērziņš

Alfreds Jēkabs Bērziņš bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks. Latviešu zemnieku savienības biedrs. Bijis Latvijas sabiedrisko lietu ministrs (1937—1940) un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents (1938—1940).

Dzimis 1899. gada 21. oktobrī. 

1928. gadā neveiksmīgi kandidējis 3. Saeimas vēlēšanās. 

1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta. Ievēlēšanas brīdī bijis Aizsargu štāba organizācijas daļas vadītājs. Darbojies vairākās komisijās — pieprasījumu, publisko tiesību, kā arī kultūras fonda domē.

Pēc Ulmaņa apvērsuma ieguvis vairākus sabiedriskus amatus: vispirms 1937. gadā iecelts par sabiedrisko lietu ministru, bet 1938. gadā paralēli tam sācis pildīt arīLatvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta pienākumus. Abus amatus zaudējis 1940. gadā, līdz ar padomju okupācijas sākšanos. Devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Divus mēnešus pavadījis Berlīnes policijas cietumā, jo tika uzskatīts, ka viņš spiego Lielbritānijas labā. Tajā pašā laikā Lielbritānijas izmeklētāji uzskatīja, ka Bērziņš darbojas Vācijas vai Japānas interesēs.

1950. gadā izceļojis uz ASV, kur aizvadījis atlikušo dzīves daļu. Būdams tur, piedalījies trimdas LOK izveidē. Miris 1977. gada 14. septembrī.

Alfrēda Bērziņa sarakstītās grāmatas “Tāls ir ceļš atpakaļ uz dzimteni”, “Kārlis Ulmanis”, “1939: Lielo notikumu priekšvakarā”, kuras izdotas trimdā, kā arī “Labie gadi” un “Nepublicētas atmiņas”, kas iznākušas mūsdienās Latvijā.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas:

Priekštecis: amats izveidots Latvijas sabiedrisko lietu ministrs 1937. gada 1. aprīlis —1940. gada 19. jūnijs

Pēctecis: Pēteris Blaus 

Priekštecis: Marģers Skujenieks LOK prezidents 1938—1940

Pēctecis: Vilnis Baltiņš (amatā stājās 1988. gadā)

***

Dzimis Valmieras apriņķī, Jeru pagastā. Ministra tēvs Jēkabs Bērziņš sākumā amatnieks, vēlāk izpilda mežsarga pienākumus, dzīvodams Veckārķu muižas Šelupītes mežsargu mājās.
Ministra A. Bērziņa skolas gadi sākās vietējā pagastskolā, kam seko tirdzniecības skola Rūjienā un reālskola Valkā. Tieši no skolās sola A. Bērziņš brīvprātīgi iestājas Ziemeļlatvijas partizāņu ekskadronā

Tālāk A. Bērziņš cīnās Valmieras kājnieku pulka rindās pret lieliniekiem Latgales frontē un vāciešiem Bauskas rajonā.

1919. g. pulks viņu aizkomandē uz karaskolu, bet jau tā paša gada rudenī A. Bērziņš kā kadets piedalās cīņās pret Bermontu pie Daugavas, Pārdaugavā un lecavā. Šajās cīņās kādā nakts kaujā A. Bērziņu saindē ienaidnieka kaujas gāzes, bet drīzi viņš jau atkal ir Latvijas atbrīvotāju rindās.
1920. gadā pēc karaskolas kursa beigšanas A. Bērziņu paaugstina par leitnantu un piekomandē Latgales partizāņu pulkam. Pēc miera noslēgšanas viņu pārceļ uz 2. robežsargu pulku.

1921. gadā viņš demobilizējas un pievēršas žurnālistikai un sabiedriskam darbam. Pēc demobilizācijas A. Bērziņš darbojas kā "Brīvās Zemes" līdzstrādnieks un arī aktīvs Zemnieku savienības jaunatnes organizācijas darbinieks. Šis ministra A.Bērziņa laikmets saistās arī ar Alūksni. Pēdējā var būt lepna ar to. Kalpodams saviem tēvu zemes ideāliem, tagadējais ministrs nodibina un sāk izdot nedēļas laikrakstu «Malienas Ziņas", būdams pats ne vien izdevējs, bet arī pirmais šī laikraksta redaktors. Vietējā sabiedrība atceras viņa audzinošos rakstus, to garīgo spēku un ietekmi, kas plūduši no viņa personības un uzrakstītā un še dzīvodams tas iemanto daudz draugu.

1925. g. A. Bērziņš iestājas Aizsargu organizācijas darbā, sākumā kā aizsargu instruktors, vēlāk kā Aizsargu štāba organizācijas daļas vadītājs.

1931. g. A. Bērziņu ievēl saeimā no Zemnieku savienības. Pēc ievelēšanas saeimāa A. Bērziņš atteicās no Aizsargu štāba organizācijas daļas vadības un uzņēmās Aizsargu štāba informācijas daļas priekšnieka pienākumus. Šeit viņš padziļināja un izveidoja iesākto tuvināšanās darbu ar kaimiņu tautu aizsargu organizācijām.
Pēc vēsturiskajiem 15. maija notikumiem, Tautas Vadonis Kārlis Ulmanis 1934. gada 18. maijā viņu aicina valdības darbā, uzticot iekšlietu viceministra pienākumus.

1937. g. 1. aprīlī, nodibinoties Sabiedrisko lietu ministrijai, Valsts un Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis ministru A. Bērziņu uzaicina par Sabiedrisko lietu ministru. Sabiedrisko lietu ministram A. Bērziņam Valsts un Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis uzticējis Latvijas darba kameras un Latvijas rakstu un mākslas kameras darbības pārzināšanu. Sabiedrisko lietu ministra A. Bērziņa raksti un runas ir pilni degošas kvēles, aicinājuma kalpot bez šaubām un atpakaļ skatīšanās tēvu zemei un Vadonim.
Viņa vārdi ir kā akmenī kalti un tos dzirdot atvērās katra sirds — kļūst tikpat kvēla mūsu valstij un tautai kā  viņa paša. „Mēs cīnāmies par savas tautas vēsturi", saka ministrs. „Mēs cīnāmies par savas tautas kultūras tiesībām. Mēs cīnāmies pret visu, kas svešs... Mēs šinī laikā gribam dot gandarijumu latviešiem, mūsu sirdij un prātam un tiem, kas nāks dzīvot pēc mums. Mēs gribam visiem tiem, kas skatās uz latviešiem kā uz kādu otras šķiras tautu, pierādīt, ka mēs esam bijuši kultūras tauta, ka mēs tāda esam un tāda būsim arī uz priekšu."

Avots: Malienas ziņas, 26.10.1939

Saņemta sēru vēsts, ka trešdien, 1977.gada 30. novembrī Ņujorkas slimnīcā. 78 gadu vecumā miris neatkarīgās Latvijas pēdējās valdības sabiedrisko lietu ministrs Alfreds Bērziņš. Aizgājēja izvadīšana notiks sestdien, 3. decembrī.

Avots: Laiks, 03.12.1977