Jānis Ķīselis

Dzimis Jelgavā valsts ierēdņa ģimenē. Izglītojies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

1914.gadā iestājies 1. Pēterhofas praporščiku skolā, ko beidzis 1915.gada februārī.

Dienējis 123. pulkā Galīcijas frontē, rotas, jātnieku izlūku komandieris.

1915.gada vasarā pārcelts uz Novogeorgijevskas cietoksni. Tam krītot, 20. augustā sagūstīts. No gūsta atgriezies 1918.gadā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 1. decembrī Rīgā 1. apsardzības rotas ložmetēju komandā. Vēlāk pievienojies Virsnieku rotai. Iecelts par Atsevišķā latviešu bataljona sevišķu uzdevumu virsnieku.

Pulkveža Kalpaka adjutants. Vedis smagi ievainoto O. Kalpaku no kaujas lauka.

Virsleitnants Ķīselis Baloža ierašanos pie mirstošā Kalpaka apraksta šādi: ""Kā jūtaties?" pieskrējušais Balodis vaicāja ievainotajam. Spēks jau bija sācis pulkvedi atstāt, tomēr ar pēdējo gribas koncentrāciju viņš vēl satvēra Baloža roku: "Balodi, palieciet manā vietā!""

Baloža nedraugi apgalvoja, ka Kalpaks kā bijušais krievu armijas virsnieks, vairs neprazdams labi latviešu valodu, esot teicis: "Nu, golubčiki, ostaņķesj za meņa!" ("Nu, balodīši, palieciet manā vietā!"), bet Balodis šo teikumu pārtulkojis burtiski... Tāpat runāja, ka Kalpaks savā vietā labprātāk būtu redzējis Nikolaju Grundmani, Studentu rotas komandieri. Bet arī viņš krita pie Airītēm.

Piedalījies visās kalpakiešu cīņās. 24. martā pie Kalnciema ievainots.

1919.gada 25-27. janvārī Skrundas apkaimē pie Ventas Ķīselis brīvprātīgi devās izlūkos ienaidnieka darbības joslā un, neskatoties uz draudošajām briesmām, teicami veica šo uzdevumu un piegādāja ziņas, kas ievērojami atviegloja Skrundas ieņemšanu 29. janvārī.

1919.gadā pārcelts uz Armijas virspavēlnieka štābu par sevišķu uzdevumu virsnieku. Bermontiešu uzbrukuma laikā uzturēja sakarus ar Anglijas misiju un tās kuģiem. Paaugstināts par kapteini. 1919.gada decembrī nosūtīts par atašeju uz Angliju.

1920.gada aprīlī atgriezies Latvijā.  LKOK Nr 3/661 piešķirts 1921. gadā.

1921.gada 19. martā atvaļināts. Strādājis Ugālē par policistu.

1923.gadā iestājies robežpolicijā, kontrolieris Elejā, pēc tam pārgājis Ārlietu ministrijas dienestā, sekretārs Rietumu nodaļā.

1925.gada15. aprīlī iecelts par Kuldīgas apriņķa priekšnieku. 14. Kuldīgas aizsargu pulka komandieris.

1927.gadā 8. Valmieras aizsargu pulka komandieris.

1927-1931.gadā Valmieras apriņķa priekšnieks.

No 1931.gada Rīgas policijas prefektūras 8. iecirkņa priekšnieks.

Amerikāņa Donalda Deija atmiņās minēts kā viens no Ulmaņa 1934.gada apvērsuma iniciatoriem, kas gan maz ticams.

Studējis jurisprudenci LU.

Piešķirta jaunsaimniecība Valmieras muižā.

Apbalvots arī ar:

• TZO IV šķ.,
• Zviedrijas Vasas IV šķ. ordeni,
• Igaunijas Aizsargu Ērgļa krustu.

1939.gada 18.aprīlī notiek pēdējā pirmsokupācijas laika Rīgas pilsētas Policijas darbinieku biedrības kopsapulce, kurā tika ievēlēts pat biedrības vadītāju:

Biedrības priekšnieks – valdes priekšsēdētājs Jānis Ķīselis, policijas inspektors, dzim. Jelgavā, dzīvojošs Rīgā, Audēju ielā 14-8

1940.gada 17. septembrī arestēts.

Padomju okupācijas laikā noslepkavots.

Nošauts 1942.gada 27. februārī Astrahaņā. Pēc citām ziņām - atrasts noslepkavots Centrālcietumā pēc Sarkanarmijas aiziešanas 1941. gada jūlijā. Vēl citi avoti ziņo, ka 1944.gadā.