Kārlis Ozoliņš
Kārlis Ozoliņš
- Geburt:
- 31.08.1905
- Tot:
- 15.08.1987
- Burial Datum:
- 21.08.1987
- Kategorien:
- Journalist, Kommunist, Mitglied der Regierung, Politiker, Premierminister
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas Raiņa kapi
Kārlis Ozoliņš bija padomju politiķis un žurnālists, ilggadējs avīzes "Cīņa" galvenais redaktors.
Nacionālkomunists. Viens no Eduarda Berklāva domubiedriem.
Biogrāfija
Ozoliņš dzimis 1905. gada 31. augustā (18. augustā pēc vecā stila) Madlienas pagastā. 1926. gadā iestājies PSKP, darbojies pagrīdes organizācijās Latvijā.
Latvijas brīvvalsts laikā divreiz ticis apcietināts: no 1927. līdz 1930., kā arī no 1931. līdz 1937. gadam. Kopš Latvijas okupācijas 1940. gadā bijis LKP CK loceklis.
1951. gadā kļuvis par Latvijas PSR AP Prezidija priekšsēdētāja vietnieku, bet 1952. gada 10. martā kļuvis par AP priekšsēdētāju.
Tajā pašā laikā pildījis PSRS AP Prezidija priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Nacionālkomunistu vajāšanu laikā 1959. gada 27. novembrī zaudējis abus amatus, vēlāk no 1960. līdz 1961. gadam atkal bijis LPSR AP priekšsēdētāja vietnieks.
Ozoliņš ir bijis delegāts 20. (1956) un 21. (1959) PSKP kongresā, kā arī Augstākās padomes 3., 4. un 5. sasaukuma deputāts.
Ieguvis 3 Ļeņina ordeņus.
Miris 1987. gada 15. augustā.
Ursache: wikipedia.org
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Marianna Ozoliņa | Ehefrau | ||
| 2 |  | Felicita Anna Renāte Pauļuka | Bekanntschaft | |
| 3 |  | Eduards Berklavs | Mitglieder der gleichen Partei | |
| 4 |  | Vilis Krūmiņš | Gleichgesinnte | |
| 5 |  | Voldemārs Kalpiņš | Gleichgesinnte | |
| 6 | Pauls Dzērve | Gleichgesinnte | ||
| 7 |  | Pāvels Pizāns | Gleichgesinnte | |
| 8 |  | Arvīds Pelše | Gegner |
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000
02.04.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas
Operācija pret "Jehovas lieciniekiem"