Juris Veisbuks (Vilnis)

8. maijā septiņdesmit septītajā mūža gadā miris skolotājs Juris Vilnis.

Pēc Jelgavas skolotāju institūta beigšanas sākas trīsdesmit gadu skolotāja darba gaitas Liepājas rajonā. No 1952. līdz 1971. gadam direktora darba rūpes Gaviezes astoņgadīgajā skolā.

Darbam atdots viss - domas, ieceres, sapņi, gadi, dienas un stundas. Tiešie un sabiedriskie pienākumi rindojušies mērķtiecīgā veselumā, un augstā pienākuma apziņa ir bijusi Jura Viļņa dzīves un darba neatņemama sastāvdaļa, gan veidojot darbīgu un saliedētu skolas kolektīvu, gan sirdi un dvēseli ieliekot dramatiskā kolektīva vadīšanā. Lai savā novadā garīgumu augšup celtu, tapa pašam režisoram un spēlētājiem tuvo Rūdolfa Blaumaņa un Viļa Lāča lugu iestudējumi.

Ar atsaucību un uzticēšanos cilvēki nāca pie viņa ar bēdām un ar priekiem, un tas nemaz nebija viegli - izdzīvot citu sāpi un rūpi, bet citādi Juris Vilnis nebūtu varējis tik daudziem dot padomu, palīdzēt.

Un ir tāda sajūta, ka šos atvadu vārdus lasot, ne viens vien cilvēks saka viņam klusu paldies.

Latvijas zemē sirmo skolotāju gudīs 13. maijā Siguldas kapsētā.

Avots: Ļeņina ceļš (12.05.1988.)

*** 

Siguldas kapi. Sektors / Rinda / Vieta : 12 / 000 / 25 

Avots: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/226403?type=deceased

***

Juris Vilnis dzimis kā Juris Veisbuks 1911. gada 2. oktobrī (j.st.) Dunikas (Rucavas) pagasta "Jeguros".

Vecāki: Toms Veisbuks (dz. 23.05.1882. (v.st.) - m. 28.01.1953.) un Ķērsta Jāneks kr. Lesiks (dz. 16.01.1879. (v.st.) - m. 1945. 9. vai 10. novembrī, apgl. Sudargu kapos), kura dzimst Lesika Miķelim un Marģietai.

Brāļi: 1) Miķelis Avots dz. Veisbuks (dz. 17.04.1905. (v.st.) - m. 15.05.1973.), 2) Jānis Vilnis dz. Veisbuks (dz. 07.10.1906. (v.st.) - m. 11.12.1994. Monreālā, Kanādā), 3) Toms Veisbuks (dz. 07.01.1909. (v.st.) - m. 02.03.1912.).

Precējies ar Martu Aizpurvi (dz. 09.08.1913. - m. 10.09.1992.).

Bērni: 1) Mirdza (Skābarde), 2) Ruta, 3) Māris (dz. 1945. - m. 10.01.1995.), 4) Velta (Vikmane).

Miris 1988. gada 8. maijā.

***

Skolotāju maiņa Liepājos apriņķa lauku pamatskolās

Liepājas apriņķa skolu valdes sēdē, kuru vadīja skolu valdes priekšsēdētājs tautskolu inspektors J. Graudiņš, caurlūkoja veco skolotāju atbrīvošanas un jaunu skolotāju pieņemšanas lietas Liepājas apriņķa lauku pamatskolās. Nolēma no kara dienesta pārnākušo Juri Veisbuku ieskaitīt skolotāju štatā Embūtes pagasta Bakūzes pamatskolā.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 248 (30.10.1938.)

***

Jauni latviski uzvārdi

Iekšlietu ministrija publicējusi ģimeņu sarakstu, kas izteikuši vēlēšanos turpmāk saukties latviskos uzvārdos. Par Vilni turpmāk sauksies J. Veisbuks no Embūtes.

Avots: Rīts, Nr. 58 (28.02.1940.)

*** 

lekšlietu ministrijai iesnieguši uzvārda maiņas lūgumus šādi Latvijas pilsoņi:

Juris Veisbuks, dzim. 1911.g. 2. okt. Dunikas pag. (pasē Rucavā), ar sievu Martu, dzim. Aizpurvs, dzim. 1913. g. 9. aug. Ļaudonas pag., dzīvo Embūtes-Bakūzes 6 klašu pamatskolā, vēlas turpmāk saukties uzvārdā „Vilnis".

Avots: Valdības Vēstnesis, Nr. 47 (27.02.1940.).

***

[..]

Pieaicinātie liecinieki, visticamāk, sadarbojās ar represīvo iestāžu darbiniekiem. Piemēram, Jāni Biti un Juri Vilni (Veisbuku) * 1945. gada 16. maijā pārmeklēja PSRS IeTK Liepājas opersektora vecākais operatīvais pilnvarotais gvardes vecākais leitnants Ceļins (Celiņš?), bet abos gadījumos pieaicinātais “liecinieks” esot bijis Aleksejs Lupašins.

*  Ģimene nomainīja uzvārdu no Veisbuks uz Vilnis. Sal., “Sludinājums. Iekšlietu ministrijai iesnieguši uzvārdu maiņas lūgumus šādi Latvijas pilsoņi:”, Valdības Vēstnesis, 1940, 30. aprīlis, 12. lpp.

[..]

Jurim Vilnim nopratināšanā tajā pašā Medvežegorskas nometnē [Karēlijā] 1945. gada 16. maijā jautāja: „Ar ko Jūs kopā dienējāt Latviešu leģionā?” Juris Vilnis esot atbildējis, ka dienēja kopā ar Jāni Biti. Rezultātā lietā ievietots izraksts no garāka Jāņa Bites nopratināšanas 1945. gada 16. maija protokola ar jautājumiem, kas attiecas vienīgi uz Juri Vilni. Šajā nopratināšanas protokola izrakstā Jānim Bitem jautāts, kas viņam zināms par pilsoni Vilni Juri, uz ko izmeklētājs saņēmis atbildi, kur un cik ilgi kopā dienējuši. Jāņa Bites filtrācijas lietā atrodams pilns 16. maija nopratināšanas protokols, kurā arī viņam uzdots jautājums, ar ko kopā dienējis Latviešu leģionā, uz ko izmeklētājam Jānis Bite esot sniedzis atbildi, ka dienējis kopā ar Juri Vilni. Salīdzinot nopratināšanas protokolu Jāņa Bites lietā ar šī protokola izrakstu Jura Viļņa lietā, redzams, ka dokumentu saturs ir atšķirīgs. Jura Viļņa lietā esošajā Jāņa Bites nopratināšanas protokola izrakstā norādīts, ka Jānis Bite esot sniedzis atbildi, kur un līdz kuram laikam dienējis kopā ar Juri Vilni, tomēr pašā protokolā viņš nevienu atbildi nav sniedzis tādā formā, kāda tā ir iepriekšminētajā izrakstā. Jānim Bitem esot arī jautāts, vai Juris Vilnis atradies Aizsargu organizācijā, par ko protokola izrakstā nekas nav minēts.

Šādas acīmredzamas nesakritības ļauj izvirzīt hipotēzi, ka izraksts no Jāņa Bites nopratināšanas protokola ir viltots un IeTK izmeklētājs ar svarīgiem juridiskiem dokumentiem, kāds neapšaubāmi ir nopratināšanas protokols, rīkojās pavirši un patvarīgi. Tas bija iespējams arī tāpēc, ka abus bijušos dienesta biedrus 1945. gada 16. maijā pratināja viens izmeklētājs – PSRS IeTK Liepājas opersektora vecākais operatīvais pilnvarotais gvardes vecākais leitnants Ceļins (Celiņš?).

[..] filtrētās personas saskarsme ar VDK nebeidzās līdz ar atbrīvošanu no filtrācijas nometnes, bet turpinājās gandrīz visu dzīvi. VDK paturēja operatīvo interesi par filtrētajiem vīriešiem līdz 80 gadu vecumam, bet sievietēm līdz 75 gadu vecumam. Personu lietās redzamas vēlākajos gadu desmitos VDK darbinieku veiktās atzīmes dokumentu izmantošanas lapās, norādot atzīmi izdarījušā darbinieka vārdu, datumu un iepazīšanās ar lietu iemeslu. Minētais liecina par PSRS īstenoto kolektīvās vainas principu un kontroli pār filtrācijā bijušajiem un viņu tuvākajiem radiniekiem kā “politiski neuzticamām” personām. Izvirzīta hipotēze, ka atzīmes dokumentu izmantošanas lapās liecina:

„..ar lietām iepazinās, saņemot informāciju par konkrēta cilvēka politiski neizturētu rīcību, šo personu vervējot par ziņu pienesēju, personai un tās tuvākajiem radiniekiem formējot dokumentus izbraukšanai uz ārzemēm vai uzņemot ārzemju viesus no tām, vēloties strādāt uz tālbraucējiem kuģiem vai iesaucot dienestā jūras un iekšlietu karaspēkā. Personālās (filtrācijas) lietas izskatīja arī pirms atļauju došanas strādāšanai ar kopējamo aparatūru, strādāšanai slepenos objektos vai ārzemniekus apkalpojošā sfērā un citos līdzīgos gadījumos.”

Šādas atzīmes VDK veica līdz tās likvidēšanai 1991. gada 24. augustā.

Šāda rīcība ļauj filtrētajiem un viņu tuviniekiem izskaidrot tādus “savādus” notikumus viņu dzīvē padomju laikā, kā grūtības tikt vēlamā darbā, iestāties augstskolā, atteikuma saņemšanu izbraukšanai uz ārzemēm. [..]

1962. gada 20. novembrī Jura Viļņa lietā esošajā “kontroles lapā”, kurā parakstījies kāds Rudzītis, LPSR VDK Liepājas pilsētas nodaļas darbinieks, kā iemeslu, lai iepazītos ar lietu, viņš norādījis “pārbaudi”, un rezultātā “sastādīta izziņa”.

Lietā nav norādīts, kas tā par izziņu un kam tā domāta, tomēr var secināt, ka Rudzītis ar šo lietu iepazinies un, visticamāk, sagatavojis arī izziņu atbilstoši LPSR VDK Liepājas pilsētas nodaļas majora U. Ruļļa (pilns vārds nav minēts) rīkojumam. 1962. gada 21. oktobrī U. Rullis LPSR VDK arhīva un uzskaites daļai lūdz atsūtīt Jura Viļņa lietu uz Liepāju, lai ar to “iepazītos”, bet 9. novembrī Rudzītis parakstījies, ka šo lietu saņēmis.

Avots: B. hist. Gatis Liepiņš. Fonda PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta pārbaudes un filtrācijas punktos un nometnēs ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju personas lietas dokumentu analīze. Pieejams:

1) https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vdkkomisija/190_Liepins_PSRS-IeTK-filtracijas-fonda-analize_2016-03-14marts.pdf, 

2) https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/540/

***

Dzintras Kalniņas atmiņas par Gaviezes skolu:

"Taču skolā bija daudz kā jauka. Mums īpaši patika direktors Juris Vilnis – stingrs, bet taisnīgs pedagogs. Viņa mācītā ģeogrāfija man bija interesantākais mācību priekšmets. Bieži braucām ekskursijās, parasti vaļējās kravas automašīnās. Dziedāju skolas korī un meiteņu ansamblī," turpina Dzintra.

Avots: Kurzemes Vārds (21.10.2006.), pieejams arī https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/gaiss-starojums-70-gadu-garuma-2574

***

[..] "Jau pasen nostiprinājusies tradīcija bijušajiem skolēniem, skolotājiem, darbiniekiem tikties un kopīgi atcerēties Gaviezes skolā aizvadīto laiku. Vēl spilgtā atmiņā ir salidojums 50 gadu jubilejā, kad kopā ar viesiem atmiņās kavējās ilggadējā skolotāja un direktors - Marta un Juris Viļņi, arī 60 gadu atcere, kad it kā izsoļojām cauri visiem šiem gadiem, tikāmies ar pirmajiem skolas pārziņiem O.Bori un N.Rutki, kopā ar skolotāju Viļņu meitām Mirdzu Skābardi un Veltu Vikmani iedibinājām tradīciju katra mācību gada noslēgumā kopā ar Pagasta padomi diviem labākajiem skolēniem pasniegt skolotāju vārdā nosauktu prēmiju," stāsta Inga Almane. [..]

Avots: Kurzemes Vārds (09.04.2002.)

***

Skolotāju Viļņu piemiņu godājot

Pēteris Peičs

Par jauku tradīciju daudzviet rajonā kļuvusi centīgāko, aktīvāko skolēnu apbalvošana mācību gada nobeigumā ar vietējo pašvaldību piedalīšanos. Gaviezē jau devīto pavasari vairāki audzēkņi kļūs par savdabīgas gada balvas jeb prēmijas laureātiem, kura nosaukta kādreizējo pagasta skolotāju Viļņu vārdā. "Atbalstāms pasākums, kā saglabāt pašaizliedzīgu pedagogu piemiņu, vienlaikus morāli un materiāli stimulējot bērnus labi mācīties un aktīvi iekļauties skolas sabiedriskajā darbā," vērtē rajona Izglītības pārvaldes priekšnieka vietniece Daina Lukjanova.

Pagastā iegūtā cieņa

Gaviezē laikam grūti atrast vecākās un vidējās paaudzes cilvēkus, kuriem bērnības un skolas atmiņas nesaistītos ar Jura un Martas Viļņu vārdiem. "Stingri, toties taisnīgi", "Kaut vairāk tāda kaluma skolotāju būtu mūsdienās", "Audzinātāji vārda īstajā nozīmē" - šādi un līdzīgi epiteti dzirdami gan no viņu bijušajiem skolēniem, gan darbabiedriem. "Ar savu sirdi un dvēseli viņi ielika pamatus visai manai dzīvei," apgalvo Pagasta padomes grāmatvede Ilga Sprūde, neslēpjot, ka prasme veikli un precīzi rīkoties ar cipariem ir matemātikas skolotājas Martas Vilnes nopelns. Ilggadējā Gaviezes skolotāja Ārija Jozefa savukārt pateicīga Vilnes kundzei par iemācītajām labām vācu valodas zināšanām. Viņa nav vienīgā, kuru pedagoga gaitas atvedušas atpakaļ pirmajā skolā, tiesa, pēc Viļņu pensionēšanās. Toties šejienes absolvente Vizma Gulbe direktora Jura Viļņa vadībā savulaik nostrādājusi septiņus gadus un savās atmiņās raksta: "Tā man bija laime strādāt kopā ar skolotājiem Viļņiem."

Jaunie pedagogi Juris ar Martu Gaviezē ieradušies Otrā pasaules kara gados un šeit nepārtraukti strādājuši līdz 1971. gadam, kad pensionējušies un pārcēlušies uz Siguldā iegādāto ģimenes māju. Juris Vilnis visu šo laiku ar dažiem īsiem pārtraukumiem bijis Gaviezes skolas direktors, aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē, vadījis vietējo dramatisko kolektīvu. Abi pedagogi neklātienē ieguvuši augstāko izglītību, ģimenē paši izaudzinājuši četrus bērnus, pie tam divas meitas profesijas izvēlē gājušas vecāku pēdās - viena Rīgā, otra Siguldā.

[..] "Kad 1996. gada rudenī atzīmējām pašreizējās Gaviezes pamatskolas sešdesmit gadu jubileju, savā kolektīvā pārrunājām, ka vajadzētu nākamajām paaudzēm konkrēti iemūžināt to pedagogu piemiņu, kuru devums gaviezniekiem vislielākais. Nolēmām, ka šo godu pelnījuši Juris un Marta Viļņi," stāsta skolas direktore Inga Almane. Sekojis ierosinājums nodibināt Viļņu vārdā nosauktu gada balvu jeb prēmiju, kuru mācību nobeigumā vienreizēji ik pavasari pagasta pašvaldība pēc skolas priekšlikuma piešķirtu diviem sekmīgākiem un sabiedriski aktīvākiem audzēkņiem. Toreizējā Gaviezes Pagasta padomes priekšsēdētāja Alma Kāle tam piekritusi. Balvas apjoms noteikts piecpadsmit latu katram laureātam.

Mācību pārzine Māra Daize parāda pedagogu padomes un Pagasta padomes apstiprinātu nolikumu par vērtēšanas noteikumiem balvas iegūšanai. Ar sīki izstrādātu punktu sistēmu pedagogu padome mācību gada nobeigumā novērtē katra kandidāta sekmes, olimpiāžu, konkursu un sacensību rezultātus, viņa sabiedrisko aktivitāti. Divu vienādu punktu skaita gadījumā balvu sadala.
Skolas vadība vēl paskaidro, ka pastāvot nerakstīta vienošanās - līdz balvas pasniegšanai tās ieguvēju vārdus neizpaust. Tas novēršot gan iepriekšēju neauglīgu spriedelēšanu, gan pašiem laureātiem sagādājot lielāku pārsteigumu.

[..] Gaitenī izvietotais laureātu saraksts rāda, ka kopš 1997. gada pavasara šo goda nosaukumu izpelnījušies septiņpadsmit skolēnu. [..] Jauniete [Laura Ļaudobele] ar Gaviezes skolēnu grupu bijusi arī ekskursijā Siguldā pie Viļņu atdusas vietas. "Tur daudz ko pārdomāju, uzzinot par abiem skolotājiem. Visu redzēto un izjusto pastāstu arī citiem."

[..] Tikmēr skolā pakāpeniski turpinās materiālu vākšana par Jura un Martas Viļņu dzīvi un darbu, īpaši pirms Gaviezes perioda un mūža nogalē Siguldā. Lasītavā pamazām aizpildās plašs ilustratīvs stends par abiem pedagogiem. Vienā no projektu nedēļām audzēkņu grupa skolotājas Ā. Jozefas vadībā veikusi sarakstīšanos ar Viļņu laikabiedriem gan Gaviezē, gan citur Latvijā. Atsaucība bijusi atzīstama - saņemts ap trīsdesmit vēstuļu. Kādā no tām pēckara laika absolvents Ilgonis Upmalis no Rīgas, šķiet, izsaka daudzu savu toreizējo vienaudžu domas: "No skolotājiem atkarīgs, vai mēs gribam pēc gadiem atgriezties skolā. Viļņi to panākuši, līdz ar to saglabājot savu nemirstību."

Avots: Kurzemes Vārds (09.06.2005.)