Jānis Veisbuks (Vilnis)

Jānis Vilnis dzimis kā Jānis Veisbuks 1906. gada 20. oktobrī (j.st.) Dunikas (Rucavas) pagasta "Jeguros". Strādājis par policistu.

Vecāki: Toms Veisbuks (dz. 23.05.1882. (v.st.) - m. 28.01.1953.) un Ķērsta Jāneks kr. Lesiks (dz. 16.01.1879. (v.st.) - m. 1945. 9. vai 10. novembrī, apgl. Sudargu kapos), kura dzimst Lesika Miķelim un Marģietai.

Brāļi: 1) Miķelis Avots dz. Veisbuks (dz. 17.04.1905. (v.st.) - m. 15.05.1973.), 2) Toms Veisbuks (dz. 07.01.1909. (v.st.) - m. 02.03.1912.), 3) Juris Vilnis, dz. Veisbuks (dz. 19.09.1911. (v.st.) - m. 08.05.1988.).

Sieva Anna dz. Ziņģe (Zinģis; dz. 11.01.1910.), precējušies laikam 1934. gadā Sv. Annas baznīcā Liepājā, pieņemta meita Žanete.

Miris 1994. gada 11. decembrī Monreālā, Kanādā.

***

Liepājas dzīve.

Policijas šaušanas sacīkstēs liepājnieki ieguvuši 4 godalgas. No Rīgas atgriezušies mājās 24 Liepājas policijas labākie šāvēji, kuri piedalījās policijas šaušanas meistarsacīkstēs. Liepājnieki ieguvuši 4 balvas. Sacencības bij ļoti sīvas; tajās piedalījās 530 dalībnieku. Izšauto punktu skaits svārstījās no 118—100, bet ar sasniegumiem zem 100 p. godalgas neviens neieguva. Sacensības notika ar šautenēm un pistolēm. Ar pistolēm godalgu ieguva 1. iec. jaun. kārtībnieks Veisbuks [..]. Liepājnieki ar gūtiem panākumiem ļoti apmierināti, jo bij pilsētas, piem. Jelgava, kas neizcīnija nevienu godalgu. 

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 214 (20.09.1936.)

***

Uzvarētāji policijas šaušanas sacensībās

Rīgā ceturtdien notika policijas sacensības šaušanā, kurās piedalījās arī labākie šāvēji no Liepājas. Kopīgais dalībnieku skaits bij 600. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas stipri audzis. Sacīkstes atklāja administratīvā departamenta direktors J. Anšmits, bet noslēdza un balvas izsniedza iekšlietu ministrs V. Gulbis. [..] izcīnīja balvas ar automātiskām pistolēm. No Liepājas prefektūras balvas ieguva: 1. pol. iecirkņa kārtībnieki Balsēns, Gecevič un Veisbuks. ​

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 217 (25.09.1937.)

***

Pilsētas valde atteicās no pirkšanas pirmtiesībām uz nekustamu īpašumu Toma ielā 51 un Rožu ielā 21, ko laulātie Zeltiņi pārdod laulātiem Veisbukiem par Ls 19.000,—.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 285 (15.12.1937.)

***

Trešdien un ceturtdien sporta biedrības «Olimpija» šaujlaukumā norisinājās spraigas šaušanas sacīkstes ar pistolēm un šautenēm. Sacīkstēs piedalījās Liepājas prefektūras, politiskās pārvaldes un kriminālpolicijas darbinieki. Izcīnīja Valsts prezidenta K. Ulmaņa dibināto Vienības balvu par 1938. g. Uzvarētājam Vienības balvu izsniedz Vislatvijas šaušanas sacīkstēs Rīgā. Abas dienas sacīkstēs ieradās prefekts F. Šaberts. Pirms sacīkstēm prefekts apsveica šaušanas sacīkšu dalībniekus. Uzvarētājiem prefekts izsniedza balvas. Sacīkstēs ar pistolēm 5. godalgu un kristāla alus kausu ieguva 1. policijas iecirkņa kārtībnieks J. Veisbuks.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 204 (09.09.1938.)

***

POLICIJAS DARBINIEKI SACENŠAS ŠAUŠANĀ.

Liepājas pilsētas policijas darbinieku biedrība otrdien Olimpijas sporta laukumā sarīkoja saviem biedriem šaušanas sacīkstes ar pistolēm. Piedalījās 39 šāvēji divās klasēs: meistari un iesācēji. Meistarklasē pirmo vietu un līdz ar to biedrības šā gada meistara nosaukumu ieguva prefektūras kancelejas ierēdnis K. Jansons ar 111 punktiem, kā balvu iegūdams 6 sudraba tējkarotes. Meistaru klasē balvas — kristāla saldumu trauku ar 105 p. vēl ieguva 2. iecirkņa urraugs Fr. Kilēvics, 1. lec. kārt. J. Veisbuks ar 102 p. — kristāla karafi un 1. iec. kārtībnieks J. Kundziņš ar 100 punkt. — alpakā galda piederumus.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 190 (24.08.1939.)

*** 

Izcīnītas arī Liepājas prefektūras Vienības sacīkstes šaušanā

Olimpijas šaujlaukumā noslēdzās šī gada pēdējās policijas šaušanas sacīkstes. Šoreiz notika Liepājas prefektūras Vienības sacīkstes šaušanā ar pistolēm. Sacīkstes vadīja prefekts F. Šaberts. [..] 8. vietā 1. policijas iecirkņa kārtībnieks Juris [Jānis] Veisbuks, iegūdams kausu.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 228 (06.10.1939.)

***

Latvisko uzvārdu.

Lūgumu uzvārda maiņai iesniedzis 1. policijas iecirkņa kārtībnieks Jānis Veisbuks. Viņš turpmāk vēlas saukties par Vilni.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 92 (24.04.1940.)

*** 

Jānis Veisbuks, dzim. 1906. g. 20. okt. Rucavas pag., ar sievu Annu, dzim. Ziņģe (pasē Zinģis), dzim. 1910. g. 11. janv. Nīcas pag., dzīvo Liepājā, Toma ielā 51, 7. dz., vēlas turpmāk saukties uzvārdā „Vilnis".

(Pēc ugunsgrēka 31.08.2011. Būvvalde 2013. gadā deva atļauju nojaukt šo pilsētas vēsturiskā centra ēku Toma ielā 51, ēka atradās iepretim Pagaidu valdības ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa mājvietai 1919. gada sākumā Toma ielā 52.)

Avoti:

1. Valdības Vēstnesis, Nr. 97 (30.04.1940.) 
2. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C37S-4SMW-7
3. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C377-FNDG?i=80&cat=3032310
4. https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/kriminals/toma-iela-no-degosas-ekas-evakue-un-izglabj-piecus-cilvekus-galerija/
5. https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/ar-buvvaldes-atlauju-iznicina-kartejo-vesturisko-eku/
6. https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/vai-vel-viens-robs-pilsetas-vesturiskaja-centra/

*** 

Latviešu sabiedrības pazīstamais un iecienītais darbinieks Jānis Vilnis miris 11. decembrī. Viņš dzimis 1906. gada 20. oktobrī. Dzīvesbiedre mirusi. J. Vilnis aktīvi piedalījies vietējā Latviešu nama un vēlāk Latviešu sabiedriskā centra veidošanā, kā arī vairākos citos latviešu sabiedriskos pasākumos. Pēdējā gaitā viņu izvadīja igauņu draudzes māc. Heino Lāneots un sēru mūziku spēlēja ērģelnieks Andrejs Vītols. Pie šķirsta stāvēja DV Montrealas nodaļas goda sardze un valdes priekšsēdis B. Innus teica atvadvārdus. lejūtīgus atvadvārdus teica arī Latviešu ev. lut. Trīsvienības draudzes priekšnieks A. Spura, Latviešu kredītsabiedrības valdes priekšsēdis G. Jākobsons, Latviešu pensionāru un apvienības valdes priekšsēdis V. Paegle, agrākā latviešu teātra pārstāvis E. Skapsts. Latviešu centra pārstāvis A. Pušpurs un vanadžu kopas pārstāve E. Kirstukas. Par sēru cienastu bija rūpējušās vanadzes un centra dāmas Ērikas Vītiņas vadībā. Par aizgājēju sēro meita Žanete ar ģimeni, mazbērni, radi Latvijā un kupla draugu saime Kanādā un ASV.

Avots: Laiks, Nr. 8 (28.01.1995.)