Ojārs Jānis Zanders

Mūžībā aizgājis literatūrzinātnieks, kultūrvēsturnieks Ojārs Jānis Zanders (11.03.1931-31.03.2018), pavēstījuši viņa piederīgie.

Ojārs Zanders dzimis fotogrāfa ģimenē Jaungulbenes pagasta Lejiešos. Mācījies Rīgas Pedagoģiskā institūta Svešvalodu fakultātē, strādājis par vācu valodas skolotāju un docētāju, 1960. gadā kļuvis par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja līdzstrādnieku, lielāko daļu mūža strādāja Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

Publicēties sācis samērā vēlu, 34 gadu vecumā, taču garā mūža laikā tapuši vairāk nekā tūkstoš rakstu par kultūras mantojumu, kultūru mijiedarbību un Rīgas grāmatniecību. Sarakstījis augstu vērtētas grāmatas “Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks”, “Senās grāmatas Rīgā”, “Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13. gs. – 17. gs.), “Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos” un citas, tāpat bijušas publikācijas vācu, zviedru, krievu, poļu, angļu, igauņu, lietuviešu valodās. Palika arī nepabeigti darbi. 2013. gadā Ojārs Zanders saņēmis Zelta ābeles balvu par mūža ieguldījumu latviešu grāmatniecībā, Rīgas balvu par mūža ieguldījumu Rīgas grāmatniecības un kultūrvēstures izpētē, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju par ieguldījumu Latvijas kultūrā. Bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Pirms pieciem gadiem, jau būdams smagi slims un paredzēdams nenovēršamu iznākumu, Ojārs Zanders atstāja sava veida pēdējos vārdus “Latvijas Avīzei” un “Mājas Viesim” – vienīgajiem preses izdevumiem, ar kuriem sadarbojās. Tajā lasāmi arī šādi teikumi: “Nepiederu latviešu literatūras slavenībām, bet sava vieta ir katram, kurš kādu ķieģelīti iemūrējis latviešu kultūras ēkā. Esmu mūžu nodzīvojis pēc Ata Kronvalda sacītā: “Man nav mīļākas valodas par latviešu valodu, man nav mīļākas tautas par latviešu tautu.”

Ojāru Jāni Zanderu izvadīs no I Meža kapu kapličas 6. aprīlī plkst. 12.

----

Ojārs Zanders par sevi raksta: "Neesmu audzis ļoti intelektuālā vidē. Mans tēvs Oskars Zanders gan bija izcils Gulbenes novada fotogrāfs, kuru pazina ļoti plašā apkārtnē. Kā savādāk - Gulbenē viņš nodzīvoja un nostrādāja 50 gadus. Bet viņam bija četru klašu izglītība, arī mamma Anna Zandere nebija daudz skolojusies. Tomēr, kad sāku iet skolā, man jau bija sava maza bibliotēka. Tādēļ man nav saprotams, ka tagad dažs tikai pirmajās pamatskolas klasēs sāk burtus mācīties. Es biju grāmatu kalnu izlasījis līdz skolas gaitu uzsākšanai."