Milda Lauberte Endzelīna

Dzimusi 1918. gada 7. oktobrī Nurmižu pagasta Ratnieku māju saimnieka Rūdolfa Lauberta ģimenē. Beigusi Vildogas pamatskolu.

1933. gadā beigusi 1. Rīgas pilsētas pamatskolu un 1938. gadā - Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju.

1938. gadā iestājusies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē.

1940. gada 7. decembrī apprecējusies ar Lūciju Endzelīnu,
1943. gadā piedzimusi meita Māra. 1944. gada 4. augustā šķīrusies.

1945. gadā iestājusies Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, bet nākamajā mācību gadā pārgājusi uz Medicīnas fakultāti.

1951. gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, iegūstot ārsta terapeita kvalifikāciju.
1951. gadā sākusi strādāt par medicīnas literatūras redaktori Latvijas Valsts izdevniecībā. Vakaros bijusi dežūrārste un iecirkņa terapeite Rīgas 1. poliklīnikā.
Līdz aiziešanai pensijā 1992. gada decembrī strādājusi vēl izdevniecībā "Zvaigzne", kā arī Galvenajā enciklopēdiju pārvaldē, bijusi ātrās neatliekamās palīdzības ārste.
Neilgu laiku bijusi Valsts apdrošināšanas pārvaldes vecākā ārste inspektore.
2008. gadā Latvijas Ārstu biedrība viņu ievēlēja par savu godabiedri. Mirusi 2009. gada 19. oktobrī Lēdurgā, 2009. gada 22. oktobrī apbedīta Laubertu dzimtkapos Siguldā.

1937. gadā pēc uzvaras Latvijas sieviešu šaha čempionātā Milda Lauberte kļuva par pirmo Latvijas šahisti, kas piedalījās Pasaules čempionātā šahā sievietēm Stokholmā. Debija bija veiksmīga - kopā ar Soņu Grafu tika dalīta 3.-4. vieta, atpaliekot tikai no uzvarētājas Veras Menčikas un otrās vietas ieguvējas Klaričes Benini.
Nākamajā Pasaules sieviešu šaha čempionātā Buenosairesā tika izcīnīta 6. vieta.
Milda Lauberte ir 13 reizes uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos, kuri pirms un pēc Otrā Pasaules kara Latvijā notika neregulāri.
Milda Lauberte ir arī spēlējusi vīriešu konkurencē Latvijas šaha čempionātos 1938. un 1945. gadā.
Trīs reizes Milda Lauberte piedalījās PSRS sieviešu čempionātu finālos, vairākkārt aizstāvējusi Latvijas komandu godu PSRS Tautu spartakiādēs (1959, 1963) un PSRS komandu sacensībās (1948, 1953, 1954, 1955, 1959, 1960, 1961, 1962).