Georgs Zīverss

Jegors (Georgs, Juris) Zīverss bija zinātnieks, Vidzemes vēstures pētnieks, literāts, grafiķis. 

Kad Jegors Jūliuss fon Zīverss piedzima 1823. gada 1. novembrī Igaunijā, viņa tēvam, Landrātam Pēterim Reinholdam fon Zīversam, bija 26 gadi, bet mātei, Katrīnai Šarlotei fon Vrangelei, bija 20 gadi.

Viņš apprecējās ar Johannu Luīzi Hartmani 1854. gada 1. augustā Igaunijā. Viņiem bija vismaz divi dēli un viena meita.

1857. gadā vācu valodā sarakstījis grāmatu par Cēsu pagātni.

1865. RPI gadā izveidoja lauksaimniecības un ķīmijas izmēģinājumu staciju, kas faktiski bija paplašināta laboratorija analīzēm un ekspertīzēm.

Nozarei specifiskos studiju priekšmetus — zemkopību, augkopību, pļavkopību, dārzkopību, lopkopību, muižu organizāciju un pārvaldi, agroķīmiju un augsnes zinātni, lauksaimniecības vēsturi un statistiku, lopkopības produkcijas izlietošanas mācību, kā arī mežkopību — mācību plānā ietvēra tikai 1868. gadā. Šos kursus lasīja profesors Kārlis Hēns, pēc viņa no 1873. gada — profesors Jegors Zīverss. Viņs bija arī RPI Lauksaimniecības nodaļas dekāns.

Ne tikai Vācijas, bet arī Francijas folkloras vākšana ir cieši saistīta ar agrīnajiem panākumiem latviešu (un Baltijas) folkloras vākšanā vispār. Tas bija Latvijā dzīvojošais vācbaltu zinātnieks Jegors fon Zīverss, kurš iepazīstināja francūžus ar folkloras vākšanas tradīcijām Baltijā un tādējādi veicināja Burgundijas leģendu apkopošanu. Galu galā, latviešu folkloru, dzīvojot Rīgā, ir vācis arī ievērojamais skotu balāžu pētnieks un Valtera Skota kolēģis Roberts Džeimsons, kam ir liela nozīme skotu nacionālo mītu ģenēzē.

Viņš nomira 1879. gada 12. aprīlī Rīgā, Latvijā, 55 gadu vecumā.