Dibināts pirmais latviešu lauksaimniecības kooperatīvs-Plāņu lauksaimnieku biedrība

Vācbaltietis Zīverss līdzīgas biedrības vēlējās veidot visos Vidzemes pagastos, taču nodibināja kādos desmit.

Ap 1877. gadu fon Zīverss rosināja dibināt jau plašākas zemkopības biedrības, kuras apvienotu kā lielsaimniekus, tā sīkos saimniekotājus, jo tādās, pēc viņa domām, visātrāk tiktu gūti panākumi un būtu vislabākie nosacījumi modernizācijai. Tomēr pretrunas starp lielajiem zemes īpašniekiem vācbaltiem un latviešu saimniekiem bija pārāk lielas, lai saprātīgā iniciatīva īstenotos. Fon Zīverss tajā laikā vispirms pasniedza Rīgas Politehnikuma Lauksaimniecības nodaļā, bet tad to arī vadīja, nenoguris aģitējot par dažādu jaunu metožu un tehnikas ieviešanu zemkopībā, lopkopībā, augļkopībā.

Avots: Latvijas Avīze

***

Mūsdienu Latvijas teritorijā lauksaimnieku biedrības sāka veidoties XVIII gs. beigās.

1830. gadā Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā societāte dibināja aitu audzētāju biedrību,

1831. – Vidzemes Krusas apdrošināšanas biedrību,

1842. – Dienvidvidzemes Vispārderīgo un lauksaimniecības biedrību ar centru Cēsīs u.c. Organizēja lauksaimniecības sasniegumu izstādes, izsniedza godalgas lauksaimniekiem un zemniekiem par labu ražu, derīgiem izgudrojumiem, izciliem mājlopu eksemplāriem u.tt. Nedaudz vēlāk lauksaimniecības biedrības sāka dibināties Kurzemē:

1839. gadā Jelgavā un Kuldīgā,

1869. gadā – Dobelē,

1874. gadā – Tukumā,

1877. gadā – Jaunjelgavā,

1878. gadā – Talsos un

1881. gadā – Aizputē.

Sākotnēji visrosīgākā bija Kuldīgas biedrība. Tā sarīkoja pirmo lopu izstādi Kurzemē, kur arī vairāki mazgruntnieki saņēma balvas. Izstādē bija pat tādas eksotiskas lietas kā braucamie (ratos jūdzamie) vērši un govis.

1852. gadā Kurzemes muižnieki nodibināja Kurzemes dārzkopības biedrību, kas zemniekus mudināja ierīkot augļu dārzus. 

1860. gadā Kurzemes lauksaimniecības biedrība rīkoja lopu izstādi Jelgavā, kurā piedalījās arī 65 mazgruntnieki. Ar biedrību starpniecību Kurzemē ieviesa daudzus jauninājumus, piemēram, Zūru muižas dzimtkungs Lambsdorfs sāka audzēt cukurbietes un pat uzcēla cukurfabriku, kas bietes iepirka no apkārtējiem zemniekiem, kuriem ierādīja šī kultūrauga audzēšanu. Lubezerē sāka audzēt kāļus un lopbarības bietes.

Mākslīgo mēslojumu pirmais 1848. gadā sācis izmantot grāfs Keizerlings Padures muižā. Lauku drenāža pirmo reizi ierīkota Ārlavas draudzē 1851. gadā. Pirmo ar zirga spēku darbināmo kuļmašīnu jau 1670. gadā esot izgudrojis uz laidis darbā fon Ambotens Padurē.

Rembates muižas kalējs Mārtiņš Līcis izgudrojis arklu ciņu noaršanai pļavās.

1856. gadā Zaļajā muižā pie Jelgavas sākusi strādāt pirmā tvaika kuļmašīna.

Pirmos liellopus no ārzemēm 1843. gadā ievedis grāfs fon Mēdems, smalkvilnas aitas ievestas jau 1826. gadā, bet pirmo zirgaudzētavu Ēdolē 1847. gadā dibinājis brīvkungs fon Bērs.

Tika pievērsta arī uzmanība latviešu zemnieku saimnieciskajai izglītošanai. M.Stobbe jau 1797. gadā sāka izdot “Latvisko gada grāmatu”,

1822. gadā sāka iznākt “Latviešu avīzes”, kurās daudz vietas atvēlēts saimnieciskiem jautājumiem. Par pirmo latviešu lauksaimniecības biedrību tiek uzskatīta

1866. gada 9. septembrī dibinātā Dienvidvidzemes lauksaimniecības biedrības filiāle Plāķos, Valkas apriņķī, kuru izveidoja biedrības priekšsēdētājs un vēlākais Rīgas politehniskā institūta profesors Jegors fon Zīverss (viņš nodibināja vairāk nekā desmit šādas zemnieku biedrības apkārtējos pagastos).

1870. gadā Rūjienā dibinājās Latviešu zemkopības biedrība ar visai plašu un tālejošu programmu.

1871. gada 19. jūnijā minerālmēslu fabrikants Rihards Tomsons Rīgā noorganizēja I Latviešu zemkopju kongresu, kurā piedalījušies 514 delegāti un nolasīti vairāki izglītojoši referāti (pārsvarā paša Tomsona sagatavoti). II Latviešu zemkopju kongress sanāca 1873. gadā Dziesmusvētku laikā. Arī tā iniciators bijis R.Tomsons. 500 delegāti vienojās dibināt zemkopības skolu, gādāt stipendijas nabadzīgjiem, taču talantīgiem studentiem, dibināt Vispārējo latviešu zemkopju biedrību Rīgā, pirms tam izveidojot apgabalu biedrības. 

Avots: Kooperācijas kustības vēsture Latvijā