Jānis Sprukulis

Jānis Sprukulis (dz. 1912) no Viļakas pagasta Meirovas ciema.

Sprukuļu tai ciemā kādreiz bija daudz. Jāņa ģimene līdz 1949. gadam dzīvoja “Čilipos” – turīgās mājās, kuru vietā šobrīd aug vien skaists ceriņkrūms. Viņš bija viens no vecākajiem savu vecāku divpadsmit bērniem.

Par “Čilipu” saimnieku pēc vecāku un onkuļa nāves kļuva vecākais brālis Donats.

Jānis – apprecēja Broņislavu Bukovsku un pārcēlās dzīvot uz viņas dzimto Šalgunovas ciemu netālu no Žīguriem.

1944. gadā viņiem piedzima dēls Almants.

Jānis Sprukulis Viļakas apkārtnes nacionālajiem partizāniem pievienojās 1945. gada sākumā un pieņēma segvārdu “Tarzāns”, arī “Spars”. Pēc pāris gadiem viņš kļuva par Ziemeļlatgales nacionālo partizānu pretizlūkošanas daļas priekšnieku.

LNPA štāba Pretizlūkošanas daļu vadīja Jānis Sprukulis (“Tarzāns”, “Spars”; 1912–1948). [Avots: https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/item_1640_Vesturnieku_komisijas_raksti_17_sejums.pdf - 111.lpp. 

Jāņa sieva Broņislava palika mājās, audzinot dēlu, palīdzot vīram ar pārtiku un kļūstot par partizānu sakarnieci ar segvārdu “Melita”. Te arī ir viens no piezīmju grāmatiņas ieraksta atšifrējumiem – Jānis pierakstījis, kuros datumos saticies ar “Melitu”.

1948. gada jūlijā arestēja “Tarzāna” sievu Broņislavu. Četrgadīgo Almantu pie sevis paņēma Broņislavas māte. Par palīdzēšanu vīram “bandītam” Broņislavu notiesāja uz 10 gadiem un aizsūtīja uz lēģeri Noriļskā.

1948. gads bija liktenīgs arī “Tarzānam” pašam. Kādā oktobra vakarā viņš kopā ar vairākiem partizāniem uzdūrās čekistu slēpnim un tika nošauts Gubeņu ciemā.

https://sanitare.wordpress.com/2012/08/09/maza-piezimju-gramatina/

***

Jānis Sprukulis (1912-1948) bija nacionālais partizāns ar segvārdu Tarzāns, arī Spars. 

***

Jānim Sprukulim liktenīgajā 1948. gada 27. oktobrī viņa un vairāku citu partizānu ceļš gāja gar Gubeņcovas jeb Gubeņu ciema māju, kuras saimnieks, partizānu atbalstītājs, kaut kādu iemeslu dēļ bija kļuvis par nodevēju un informāciju par partizāniem bija nodevis čekistiem. Pēc mājas apmeklējuma, kurā partizāni satika ļoti nervozu saimnieci, viņi devās prom un pie šķūņa uzdūrās Valsts Drošības ministrijas karavīru izliktajam slēpnim, kas no desmit metru attāluma atklāja uguni.

Īsajā kaujā krita 4 partizāni: Jānis Sprukulis "Tarzāns" / "Spars", Jānis Brokāns "Krūms", Broņislava Kikuča "Aina" un krievu tautības partizāns Dmitrijs Zoļins "Kļavs" (krieviskajā Abrenes apkārtnē darbojās diezgan daudz krievu mežabrāļu, kas tāpat kā latvieši karoja pret komunistiem). 17-gadīgā partizāne Eleonora Kuzmane "Rasma" tika ievainota un sagūstīta (viņas stāsts ir arī grāmatā "Meža meitas"), bet Jānim Kuzmanam "Balodim" un Aloizam Kikučam "Saknem" izdevās aizbēgt. Nošauto partizānu līķi tika izlikti iebiedēšanai un atpazīšanai Viļakas centrā, bet viņu apglabāšanas vieta nav zināma (kā jau gandrīz visiem kritušajiem nacionālajiem partizāniem). Par veiksmīgo čekistu operāciju toreizējam Ministru Padomes priekšsēdētajam Vilim Lācim ziņoja Valsts Drošības ministrs Alfons Noviks - Jāņa Sprukuļa vārds ziņojumā nefigurē. Čekistiem viņš bija zināms tikai pēc sava otrā segvārda "Spars". PS 1949. gadā cita partizānu grupa īstenoja atriebības uzbrukumu nodevēja mājai. Mājas iemītniekiem gan izdevās izbēgt pa logu (saimnieka māsa bēgot tika ievainota), taču pašu māju partizāni pēc tam nodedzināja.

Avots: Avots: Meža meitas : 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā/ Sanita Reinsone-112.lpp. 

Foto: S. Reinsone, Facebook