Jānis Greiziņš

1919. gada 13. februārī Padomju Latvijas Revolucionārās cīņas padome pieņēma lēmumu par nepieciešamību Latvijas teritorijā izveidot koncentrācijas nometņu tīklu. 

Viena mo pirmajām nometnēm tika izveidota Stukmaņos. 1919. gada 15. maijā, divas nedēļas pirms nometnes likvidēšanas, par Stukmaņu nāves (koncentrācijas) nometnes vadītāju kļuva Jānis Greiziņš.

Bija iecerēta nometnes pārbūvēšana un dzīves apstākļu uzlabošana. Komisija bija ieteikusi arī “uz katra arestētā apģērba taisīt kādu zīmi, no kuras varētu katru arestēto viegli pazīt arī starp citu publiku bēgšanas gadījumos.” Tomēr šos plānus izjauca Rīgas ieņemšana 22. maijā un lielinieku bēgšana uz Latgali.

Nodomu nošaut visus ieslodzītos izjauca sarkanarmieši, kuri atteicās izpildīt masu nāvessodus.

Tad nolēma 127 ieslodzītos kā ķīlniekus evakuēt ar vilcienu uz Rēzekni un tālāk Krieviju. Līdz ar to 1919. gada 30. maijā noslēdzās bēdīgi slavenā Stukmaņu koncentrācijas lēģera vēsture.