de

Marija Mārīte Ķiploks

Geburt:
24.07.1922
Tot:

Mädchenname:
Wildau
Kategorien:
Arzt, Arzt, Geboren in Lettland, Maecenas
Nationalitäten:
 lette, deutsche
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof

Marija Mārite Ķiploks (dz. Wildau) ir dzimusi 1922.gada 24.jūlijā Pļaviņās (Stockmannshof), Latvijā.

1942.-1944.gadā mācījās Tautas palīdzības Māsu skolā Rīgā.

1944.gada oktobrī ar kuģi devās bēgļu gaitās uz Rostoku, Vāciju.

1957.gadā Bonnā Marija Mārite apprecējās ar Jēkabu Ķiploks, latvieti.

1958.gadā beidza Bonnas Universitātē zobārstniecību;

No 1965. līdz 1990.gadam strādāja par zobārsti savā privātpraksē Ķelnē, Vācijā.

Kopš 2005.gada janvāra līdz pat nāves dienai 2008.gada 19.janvārī M.M.Ķiploks dzīvoja Ulmē (Neu-Ulm).

M.M. Ķiploks dzīves vadmotīvs, kurš ļoti labi ataino viņas iekšējo nostāju, esot bijis:

„Es neesmu nevienam neko izdarījusi, man nav nevienam jāatvainojas.” ("Ich habe niemandem etwas getan, ich muss mich bei niemandem entschuldigen").

Ķiploks testamenta izpildītājs Hartmuts Heslers (Hartmut Häußler), kas bija M.M.Ķiploks nodokļu konsultants, pazina viņu 15 gadus. H.Heslers raksturo M.M.Ķiploks kā „ļoti laipnu, inteliģentu, lepnu un koptu sievieti” un ir laimīgs, ka bija klāt viņas pēdējās dienās.
 

Atbalsts
Saskaņā ar Neu–Ulm pilsētas (Vācijā) Reģionālās tiesas izskatīto Marijas Marites Ķiploks mantojuma lietu un apstiprināto testamentu Latvijas Universitāte 2008. gada decembrī pieņēma novēlējumu – naudas daudzumu 1 000 000 eiro apmērā.

Novēlējumā M.Ķiploks norādīja, ka „Latvijas Universitāte Rīgā saņem naudas daudzumu pie nosacījuma, šī nauda tiks nodota tikai un vienīgi Zobārstniecības fakultātes (programmas) rīcībā, kas drīkst šo naudu pēc saviem ieskatiem izlietot, man šķistu piemērots izlietojums pētniecībai, aprīkojumam un arī nelielām stipendijām”.

***

Ari ārstu saimē pārsvarā ārstes, pie kam vairākas uzsākušas savu privātu praksi. Vestfāles pilsētiņā Svērtē tikko savas patstāvīgās ārstes gaitas uzsākusi Dr. med. A. Zemīte, bet Ofenbachā, Hesenē, Dr.Lilija Zariņa-Skultāne. Speciālista tiesības var iegūt tikai ilgu gadu laikā, kādēļ jaunākās ārstes, kā Dr. Liāna Sestule, Dr. Felicita Kalniņa, Dr. Pelse un Dr. Vaira Tempele pagaidām strādā slimnīcās. 


Arī zobārsti, kas riskējuši privātu praksi, to nav nožēlojuši. Ķelnē ar teicamiem panākumiem strādā zobārste Ķiploka. Par kuriozu varētu uzskatīt Dr. Alfrēdu Gāteru Hamburgā.

1949. g. viņš ieguva filozofijas doktora grādu salīdzināmā valodniecībā, pēc kam nodevās baltu filoloģijas un latviešu literatūras vēstures pētījumiem. Šādi pasākumi tomēr nespēj nodrošināt vispieticīgāko iztiku. Tādēļ Dr. Gāters izstudēja vēl medicīnu un nu jau gadiem ilgi ir ārsts slimnīcā. Arī citas latviešu valodnieces izvēlējušās svešus darba laukus. Māsas Žagariņas strādā vācu tiesā Štutgartē. Pilnīgi savam ierastajam darbam var nodoties tikai baltu valodniece mag. phil. Edīte Hauzenberga- 
Sturma. Viņa lasa Bonnas univerisitātē lekcijas un vada seminārus latviešu un lietuviešu valodas jautājumos. Bez tam viņa turpina savus pētījumus. Ar šo gadu Bonnas 
universitātes mācības spēku sastāvā iekļuvis arī senvēsturnieks Dr. habil. Jēkabs Ozols. Kaut arī viņa sirdslieta ir baltu tautu senvēsture un archaioloģija, pagaidām viņam 
jāapmierinājas ar sengrieķu kolonizācijas jautājumiem skitu un sarmatu apdzīvotajās zemēs. Bez tam viņš lasa lekcijas par Krievijas aizvēsturi 2. un 3. gadsimtā pirms Kristus. 

1968.12.21 Laiks

Ursache: lu.lv

Keine Orte

    loading...

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter