Valentina Marija Maksimova

Mana mīļā Valentīna! Pazīstu Tevi no 1967.gada. Nesavtīgāka, dižena, ar mīlestību pret cilvēkiem piepildīta sieviete ĀRSTE! Mēs - tavi pacienti esam kļuvuši bāreņi. Mums vairs nav mammas, kura rūpējās par mums dienu un nakti. Kā mums pietrūkst Tevis. Tava vienmēr Maritta Ņikitina. Zemāk ievietoju tavu interviju...

Grūtais sākums Arī es par ģimenes ārsti kļuvu pēc Latvijā pirmās slimnīcas likvidācijas 1992. gadā. Līdz tam nekad nebiju strādājusi poliklīnikā, biju stacionāra ārste. Eksāmenus ģimenes ārsta sertifikāta saņemšanai kārtot toreiz nebija viegli, jo daudzās katedrās bija rezervēta, dažās pat negatīva attieksme pret šo specialitāti. Gadu gaitā redzu, cik lēni, ar kādām grūtībām ģimenes ārsta institūciju pieņem sabiedrībā un medicīnas speciālistu vidū. Patiesībā ģimenes ārsts nav jauna specialitāte, tā eksistējusi jau sen, un pētījumi liecina, ka tas ir valstij visoptimālākais, vislētākais veselības aprūpes modelis. Protams, šādas sistēmas ieviešana maina daudzas attiecības. Tagad pacientam ir savs ārsts, kurš viņu izvadā pa kvalitatīvāko, taisnāko ceļu, pasargā no dažādām peripetijām. Ģimenes ārsts kopīgi ar pacientu izvēlas, pie kāda no Latvijas speciālistiem un uz kādu klīniku doties tālākai ārstēšanai. Lielākā daļa speciālistu ir izpratuši šīs attiecības, un profesionālā sadarbībā problēmu nav. Tagad mazāk, bet joprojām tiek uzturēts mīts, ka ģimenes ārsts neko nezina, ka viņš ir dispečers, dzirdēts pat termins vārtu vērējs (domāts laikam šveicars). Īstenībā ģimenes ārsts ir beidzis to pašu augstskolu, ko citi ārsti, tikai citi pēc tam ir specializējušies katrs savā nozarē. Varu apgalvot, ka ģimenes ārsta profesijā ir jāzina daudz un tā ir grūta specialitāte, sevišķi sievietei. Es izprotu, ka jaunie ārsti vilcinās kļūt par ģimenes ārstiem, jo ir daudz medicīnas specialitāšu, kuras vieglāk apgūt un strādāt. Ģimenes ārstam ir uzlikta milzīga darba nasta. Mums nav izveidota ģimenes ārsta komanda, kā tas ir citās valstīs. Pavisam nesen sāka maksāt algu medmāsai, tagad arī prakses uzturēšanai. Ārsta palīgus tikai sāk apmācīt, vēl jāgaida ilgs laiks, kamēr katram tāds būs. Bez nopietnas komandas nevar runāt par 2,5 tūkstošu pacientu kvalitatīvu aprūpi. Un tomēr jaunajiem kolēģiem gribu teikt — nebaidieties no grūtībām, specializējieties par ģimenes ārstiem, jo nav otras tādas specialitātes, kur var tik interesanti un radoši strādāt un saņemt tik lielu gandarījumu un mīlestību. Ir tāds formulējums, ka medicīna ir ne tikai amats, bet arī zinātne un māksla. Tagad, strauji attīstoties tehnoloģijām, ārstu vairāk orientē un gatavo amatam. Bet ar cilvēku nav tik vienkārši. Amatnieki ar katru gadu savu darbu darīs perfektāk — tīrīs asinsvadus, operēs ar vēl jaunākām tehnoloģijām, bet cilvēkam tomēr būs vienmēr vajadzīgs ārsts daudz plašākā nozīmē.