Arnis Madisons

19. martā pēc grūtas slimības 59. mūža gadā no mums šķīries Arnis Madisons, viens no tiem latviešu tautas dēliem, kam sevišķi rūpēja savas tautas izglītošana un kultūras plauksme.

1955. gadā pabeidzis studijas LVU Ģeogrāfijas fakultātē, A. Madisons devās darbā uz Ziemeļvidzemi, kur desmit gadus nostrādāja Alūksnes un Valkas rajona skolās par direktoru un Valkas rajona TI nodaļas vadītāju. Viņu kā prasmīgu mācību darba organizatoru un iejūtīgu pedagogu iepazina gan Bejas pamatskolas. gan Apes un Gaujienas vidusskolas skolēni un skolotāji.

Daudz enerģijas viņš ieguldīja, vienpadsmit gadus strādādams par Valkas rajona TDP izpildkomitejas priekšsēdētāja pirmo vietnieku, pārzinot visa rajona saimniecisko un kultūras dzīvi. Kad 1976. gadā A. Madisons tika iecelts par LPSR Mākslas fonda direktoru, viņa darbs bija cieši saistīts ar republikas mākslas dzīvi, bet pēdējos septiņus sava mūža gadus viņš veltīja Latvijas radio un TV saimnieciskajai aprūpei, kā arī Zaķusalas TV kompleksa labiekārtošanai.

A. Madisona nopelni tautas izglītošanā un saimnieciskajā darbībā atzīmēti ar LPSR AP Prezidija Goda rakstu, ordeni «Goda Zīme» un vairākām medaļām. Kā daudzi sabiedriski aktīvi cilvēki, arī A. Madisons kopšs 1959. gada bija saistījis savu dzīvi ar PSKP. Viņš sāpīgi pārdzīvoja mūsu republikas saimnieciskās neveiksmes un dedzīgi apsveica latviešu tautas atmodu. Kopš pagājušā gada vasaras darbojās Latviešu strēlnieku apvienībā, kur bija ievēlēts par Domes locekli, kā arī piedalījās šīs apvienības kara vēstures sekcijas darbā, rakstīdams atmiņas par latviešu karavīriem.

Arnis Madisons ir aizgājis no mums un tiks guldīts dzimtas kapos Talsu pusē. Taču viņa labestība un dzīves optimisms vēl ilgi sildīs to cilvēku sirdis, kuri viņu pazina.

Avots: Rīgas balss, 22.03.1990

       ***

1959  inciators E,Zālītes piemiņas istabas dibināšanai Apē,

1963  J. Vītola muzejam Anniņas Gaujienā.

1970  Valkas novadpētniecības muzejam.