Fricis Danga

Dzimis 1908. gada 29. novembrī Pēterpilī.

Sākotnējais uzvārds Duksis, bet dokumentos un citviet tikušas lietotas arī formas Duks, Dukss, Dūks. 1940. gada pavasarī nomainījis uzvārdu Duksis uz Danga. Šādas uzvārda formas un uzvārda maiņa bijusi arī 1867. gadā dzimušam Fricim Dangam un viņa sievai 1881. gadā Krievijā dzimušai Marijai Dangai. Šī sakritība, šeit aplūkotā Friča tēvavārds, kā arī adrešu sakritība pasu ierakstos minētajās pieraksta adresēs ļauj droši secināt, ka viņi bijuši vienas ģimenes locekļi.

Fricis Danga (Duksis) dzimis un pirmos 12 dzīves gadus pavadījis Pēterpilī. Tēvs spēlējis Nikolaja II orķestrī.

Latvijā ģimene atgriezās 1920. gadā.

1927. gadā Fricis beidza Rīgas 1. vidusskolu.

1933. gadā absolvēja Latvijas Universitātes lauksaimniecības fakultāti. Kara dienesta laikā, mācoties neklātienē LU, ieguva skolotāja tiesības.

1934. gadā sāka strādāt par skolotāju Elkšņu pamatskolā un vadīt Mazpulku.

1935. gadā iecelts par Daugavpils novada Mazpulku inspektoru.

1937. gadā Latvijas lauksaimniecības kamera uzaicināja darbā par sevišķu uzdevumu inspektoru.

30. gados vairākkārt publicējies presē.

1939. gadā apbalvots ar Atzinības krusta ceturto šķiru.

1940. gadā uzvārda maiņa.

Pirmajā padomju okupācijas gadā strādāja Valsts Saldētavas laboratorijā, pētot sieru gatavošanas tehnoloģijas.

1944. gadā ar laivu nokļuva Zviedrijā.

Turpinājis studijas Karaliskā Lauksaimniecības augstskolā Upsalā, iegūstot maģistra grādu mikrobioloģijā.

Strādāja Mikrobioloģijas institūtā Upsalā.

1952. gadā izceļoja uz ASV.

Līdz 1960. gadam strādāja par mikrobiologu Ņujorkas Lederle laboratorijā. Strādāja pie antibiotiku izstrādāšanas. Sarakstījis un publicējis vairākus zinātniskus rakstus.

No 1960. līdz 1969. gadam strādāja par zinātnisko tulku Norvičas Ītona laboratorijās.

No 1969. līdz 1973. gadam tulkoja medicīniskos rakstus Filadelfijas Mediķu koledžā.

Kopš 1990. gada pensijā. Pārcēlās uz dzīvi Pokono kalnos. Daudz ceļoja, publicējās ārvalstu latviešu presē.

90. gados neklātienē palīdzējis Latvijas Mazpulku darbības atjaunošanā.

Latviešu akadēmiskās vienības „Avots” vecbiedrs.

Ģimene:

Divreiz precējies - 1945. gadā Visbijā ar mākslas studenti Veltu Zīli, laulībā dzimuši dēls un meita, bet 1969. gadā - ar zobārsti Irēnu Taubi.

Miris 2003. gada 1. aprīlī. Apbedīts Kvēkertaunas Vienības kapsētā.