Edīte Hauzenberga-Šturma

Bonnā, 28. martā pēkšņi mirusi valodniece Edīte Hauzenberga-Šturma. Viņa atrasta saģērbusies iziešanai savā dzīvoklī. Pēc sava dzīvesbiedra prof. Dr. Eduarda Šturma nāves viņa dzīvoja vientuļi. Tādēļ arī par viņas pēkšņo nāvi uzzināja nama kaimiņi tikai dažas dienas vēlāk. Tiem likās neizprotams, kāpēc viņas dzīvoklis bijis apgaismots vairākas dienas no vietas. Uz tālruņa zvaniem neviens neatbildēja un tad atklājās, ka valodniece mirusi jau pirms vairākām dienam.

Aizgājēja bija viena no izcilākām zinātniecēm latviešu valodas nozarē. Izaugusi Jāņa Endzelīna vadībā, viņa ilgus gadus piedalījās sava lielā skolotāja pasākumos. No 1923. līdz 1944. gadam viņa palīdzēja Endzelīnam papildināt un turpināt K. Mīlenbaha iesākto Latviešu valodas vārdnīcu, kas otrreiz izdota Čikāgā. Trimdas laika lielāko daļu viņa aizvadīja Bonnā, kur bija aktīva Baltijas pētīšanas institūtā, kamēr tas pastāvēja. No 1946. līdz 1949. gadam bija ārkārtas profesore Baltijas universitātē Pinebergā, un pēc tam lasīja lekcijas baltu filoloģijā Bonnas universitātē. 1960. gadā viņas redakcijā iznāca Jānim Endzelīnam veltīts rakstu krājums „In honorem Endzelini". Viņa bija viena no redaktorēm Kopenhāgenā Imantas apgādā iznākušajam tautas dziesmu izdevumam. Daudzos cittautu un latviešu zinātniskos izdevumos ir publicēti F. Hauzenbergas-Šturmas erudītie raksti par latviešu valodu. Ilgus gadus viņa rakstīja savu plašo zinātnisko darbu par latviešu valodu, un cik zināms, tas ir gatavs izdošanai.

Mūžībā aizgājušās zinātnieces dzīves ceļš sācies Ziemeļvidzemē, Svētciemā, 1901. gada 24. novembrī. Viņa mācījusies Rīgas meiteņu skolā, beigusi Ventspils ģimnāziju un studējusi baltu filoloģiju Latvijas universitātē, iegūdama Filoloģijas maģistres grādu. Bijusi ierēdne Finansu ministrijā, subasistente filoloģijas fakultātē un pārzinājusi dialektoloģijas materiālu vākšanu Latvijas folkloras krātuvē. 1935. gadā sākusi darbu Latviešu valodas krātuvē, sākumā kā vecākā arhivāre, vēlāk kā krātuves pārzine, pildot šo amatu līdz pat dzimtenes atstāšanai. Tai pat laikā bijusi privātdocente baltu valodās filoloģijas fakultātē. Valodnieces darbā F.Hauzenbergas-Šturmas spriedumu nekad nav ierobežojušas pieņemtas dogmas un teorijas. Valodas attīstība tautas mutē bija viņas pētījumu priekšmets un izšķirīgais pamats konstatējumiem par pareizu valodas lietošanu. Viņas mūža darbs ir liecinājums par dziļu cieņu un mīlestību pret savas tautas atstāto dārgāko mantojumu - valodu.

Izvadīšanu 8. aprīlī rīkoja nelaiķes māsasdēls Klauss Freimūts (Freimuth) Bonnas Popelsdorfas kapsētā vietējās vācu ev. lut. draudzes mācītāja aprūpē. Kapu svētīja arī māc. R. Bērziņš.

Avots: Londonas avīze, 29.04.1983

          Laiks, 30.04.1983

Apglabāta 8. aprīlī Bonnas Poppelsdorfas kapu kalniņā, kurp viņu izvadīja nepilni 60 pavadītāju. (Poppelsdorfer Friedhof in Bonn.)
Avots: Laiks, Nr.36 (04.05.1983)