Arvīds Bērziņš

Lesteres grāfistes Lutervortā (Luttherworth) slimnīcā 24. jūlijā, nepilnu 93 gadu vecumā, miris tautsaimnieks Arvīds Bērziņš. Kopš 1990. gada marta, kopā ar dzīves biedri rakstnieci un izglītības darbinieci Lūciju, dzim. Felsbergu, (nomira 1999. gada 11. janvārī) dzīvoja Daugavas Vanagu Fonda Straumēnos. Ģimenē dēls Guntis un vedekla Laima, mazdēli Reinis, Dainis, Andris un Valdis un meita Baiba. A. Bērziņš dzimis 1907. gada 26.augustā Madonas apr. Zvidzienas "Āboliņos", pie Lubānas ezera, lieltirgotāja Rūdolfa un Emmas Bērziņu ģimenē, kurā vēl meitas Valija un Marija. Pirmā pasaules kara laikā ģimene dzīvojusi Krievijā. Pamatizglītību bērniem snieguši mājskolotāji. No 1920. gada ģimene dzīvojusi Rīgā. Arvīds mācījies Viļa Olava komercskolā. Latvijas universitātē 1932. gadā ieguvis bakalaura grādu tautsaimniecībā, 1938.gadā maģistra grādu. Par tautsaimniecības jautājumiem rakstījis periodikā. Laikā no 1931. līdz 1937.gadam skolotājs Rēzeknes Valsts komercskolā un vēlāk Siguldā. Līdz 1940. gadam galvenais grāmatvedis Lauksaimniecības kamerā. Otrā pasaules kara laikā grāmatvedis Jaunciema papīrfabrikā, 1944.gadā komandēts uz Austrumvāciju (tagadējo Polijas teritoriju). 1945.gada februārī sameklējis ģimeni Freibergā, pie Drēzdenes. Sarkanarmijai tuvojoties, pārcēlušies uz Vācijas vidieni, kur Erfurtes tuvumā sagaidījuši ASV karaspēka ienākšanu. Turpmākās bēgļu gaitas novedušas Hanoverā, kur ar dzīvesbiedri strādājuši par tulkiem Sabiedroto militārā pārvaldē. 1946.gadā, nodibinoties Baltijas universitātei, ģimene pārcēlusies uz Hamburgu, vēlāk Pinnebergu, kur darbojies nometnes ( DP Study Centre Pinneberg) pārvaldē. 1947./ 48. gadā Baltijas universitātē lektors grāmatvedībā un izmaksu aprēķināšanā. Korporācijas Fraternitas Cursica filistrs. 1949.gadā ģimene ar kuģi no Triestas izbraukusi uz Austrāliju, kur no Sidnejas nosūtīta uz Batherstas ieceļotāju nometni. Tur Arvīds bijis angļu valodas skolotājs (Adult Migrant Teacher). Tajā gadā ģimene pārcelta uz Parksas ieceļotāju nometni (Parkes Holding Centre), kur strādājis par skolotāju. 1951. gadā Sidnejā kādā uzņēmumā sācis strādāt par grāmatveža palīgu, bet vēlāk bijis galvenais grāmatvedis. Piedalījies latviešu sabiedriskā dzīvē. No 1956. līdz 1959. gadam bijis Sidnejas latviešu biedrības valdes loceklis. 1982. gadā publicēta viņa sakārtotā SLB 30 darbības gadu vēsture. Darbojies Kultūras dienu rīcības komitejā un Sidnejas latviešu kredītsabiedrības valdē. Kopā ar dzīvesbiedri daudzkārt apmeklējuši Eiropu, interesējušies par Vecā kontinenta senvēsturi, par to lasījuši tautiešiem referātus Sidnejā un 90. gadu sākumā Straumēnos. Izvadīšana pēdējā ceļā notika 31. jūlijā, sākot ar prāv. Jura Jurģa vadīto aizlūgumu Straumēnos un ceremoniju Nanītonas (Nuneaton) krematorijas kapellā, kurā šķirstu ienesa Arvīda Bērziņa dēls Guntis ar mazdēliem Valdi, Andri un Daini. Atgriezušies Straumēnos, pavadītāji pakavējās pie glāzes vīna, kafijas un uzkodām.

Avots: Laiks, 2000