Velta Toma

Dzejniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.

Dzimusi saimnieku Jorģa (Jura) un Olgas Tomu ģimenē Neretas pagasta "Šausmānu"  mājās. 1925. gadā tēvs atstāj ģimeni un dodas uz Kanādu
1932: apprecas ar virsnieku un žurnālistu Georgu Timušku, bet drīz izšķiras.
1938: apprecas ar ārstu Nikolaju Skuju. Otrais Pasaules karš viņus izšķir.
1944: dodas uz Vidzemes fronti kā medmāsa.
1944: emigrē uz Vāciju.
1948: pārceļas uz Kanādu.
1969: pirmo reizi dodas uz Latviju un dibina kontaktus ar latviešu literātiem.

1979  atļauts apmeklēt dzimto pusi. Nav ceļa uz "Šausmāniem", drupas ir aizaugušas, bet vēl nav noplēsta klētiņa. Vēlakos gados vienīgā liecība bija akmens ar V.Titāna iekalto "Šausmāni".

1999.gadā mirusi Toronto.

Dzeja

1943 "Minējums"
1946 "Latvieša sieva"
1953 "Sēļuzemes sestdiena"
1959 "Vēl"
1960 "Mūžīgā spēle"
1963 "Dziļumā jāpārtop"
1969 "Sērdienes spēks"
1975 "Pēc uguns"
1980 "Maize no mājām"
1997 "Piezīmes par sevi pašu un 33 dzejoļi, kas atgriežas mājās"
2002 "Aizejot, atnākot" (izlase, iekļauta arī poēma "Sēļu zemes sestdiena")

Proza

1960 romāns "Aldaune"